Futbola vēsture

Man šķiet, ka Tu jauc ar Solari vai Pavon...

Pārejam pie mums tuvākām parādībām.

1986. gads. Meksika. PSRS izlase. Belanovs, Dasajevs, Zavarovs... Bubnovs, galu galā. No tās izlases baidījās. Izvairījās un cienīja.

1/8 fināla spēle pret Beļģiju izvērtās par īstu drāmu. Rezultāts mainījās strauji, kā pingpongā. Taču Lobanovska stūrētais kuģis uzdūrās rifam zviedru tiesneša Fredriksona izskatā. VISI sporta apskatnieki Krievijā uzskata, ka divi beļģu goli tika ieskaitīti negodīgi, neskatoties uz ofsaidiem. Es gribētu tikt skaidrībā ar šo mistēriju, jo tā tomēr bija arī mūsu izlase. Jā, protams, asiņainais režīms, VISS BIJA SLIKTI. Iespējams, ka tiešām bija, es nezinu, es tur padzīvoju tikai pāris perestroikas gadus, neapzinātā vecumā, bet nu runājot par futeni - tas bija labs, reāli tajā izlasē tomēr varēja spēlēt arī mūsu Latvijas PSR čaļi, ja vien būtu bijuši pietiekami skiloti. Un nav jau tā, ka atbalstītu režīmu, bet kā cilvēki visi taču bijām zemļaki, galu galā.

Skatāmies video. Gruzīns komentē spēli un apgalvo, ka - vot posmotriķe, tovarišči, kažetsa šo Enco Šifo nahoģilsja v položeņije vņe igri. Bet es smatrju un ņe vižu ņičevo, vobšče ņičevo, tovarišč, kakojo že položeņija mi možem uviģeķ iz eķih kamer za varotami? Drug moj, latiš, ukraiņec i gruzin - eto bratskiji narodi, mi drug druga ņe obmanivajim, panimajiš.

Par otro beļģu golu gruzīns ir vēl pārliecinošāks - nu pasmatriķe, razve eto ņe položeņije vņe igri?! Un es viņam atbildu - ņi znaju, tovarišč, kamera ņe uspevajit za igrokom, ķehņičeskij progress iščo ņi došol do prostorof čempionata mira v Meksike, vot tak vot drug moj, pāņimajiš. Prodaj mņe lučše svoj samij sočnij arbus.

Mana teorija ir tāda - padomju tautai bija nepieciešams kāds pozitīvs mirklis, kā nekā čempis sākās mēnesi pēc traģiskajiem notikumiem ČERNOBIĻĀ. Kaut kā gruzīnam norēgojās tās divas aizmugures, kuras iespējams tiešām bija, bet mēs to nekad neuzzināsim, jo izskatās, ka 1986. gads sporta operatoru darbā ir miskastnieku laiks. Bet tā tas tālāk aizgāja. Krievijā to piemin joprojām. Pat mans sencis reizēm par šo maču ir stāstījis, ka IT KĀ zasuģiļi.

Ņi znaju, tovarišči, ņi znaju, moja tvoju ņi poņimajit. A čivo Blohin uže takoj starij bil šo tolkom ņe igral?

A Belanovs krasavčiks. Balons 1986'.

Tas brīdis ir pienācis.

Atzīstu, ka DAILYMOTION > YOUTUBE futbola klasikas ziņā.

Novērtēsim Bulgārijas leģendārāko uzvaru normālā pilnmetrāžas apskatā:



DAILY plusi -

• oriģinālie komentētāji, nevis kaut kāds debīls muzons pa virsu;
  

• video vispār nelago, momentā ielādējas pat pie lēnāka interneta;
  

• nav debīlo reklāmu;
  

• video netiek banoti, jūtubs kā tāds jebaņko nepārtraukti kaut ko bano;
  

Vienīgais mīnuss -

• video kvalitāte. Bet nu neesam jau HD pikseļu un freimu dročītāji, nav taču katra sviedru pile uz Klinsmana sejas jāsaskata
  

Komentētāji piemin Karali Lauvu. Būs tieši jānoskatās vecais un tad jaunais.

Mežonīgs talants. Atceros, Sport-Express vēl kaut kad 2003. gadā rakstīja, ka Raulam tagad ir mantinieks. Daudz ko no Torresa gaidīja jau Euro 2004, bet neko īpašu neparādīja, Spānija gan kā parasti tajos gados izgāzās. Tālāk sekoja ļoti rezultatīva sezona Liverpūlē (ka tik tur nekrita kaut kādi Miglainā Albiona ārzemnieku rekordi) un triumfi ar Spānijas izlasi. Pēc pārejas uz Chelsea turpināja sist golus izlasē. Ar gadiem arī vasarraibumi būs praktiski izzuduši. Dod dievs katram tādu karjeru un tik labi izskatīties 35 gadu vecumā.

El Niño

Iemetīšu te

Jā, tieši tā, šie ir īstie. Manas paaudzes pirmie āfrikāņi - https://www.sports.ru/tribuna/blogs/attentionnews/2505421.html

Tā uz sitiena nepateiksi, kuros klubos tādi Amokači, Amunike vai Jekini spēlēja, bet kad tā banda savācās kopā, tad gāja vaļā. Protams, viņu topus jau visi atceramies.

Finidi Džordžs. Neviens nesaprata, kāpēc Finidi Džordžs nevis Džordžs Finidi, jo Džordžs it kā ir pierastāks kā vārds. Bet bija Finidi Džordžs.

Olimpiskās spēles gan nekotēju. Domāju, ka ja tur toreiz nepiedalītos Ronaldo, tad visiem būtu līdz lampiņai. To kambeka video pirmo reizi noskatījos. Nu super, bet tas nav TOP līmenis. TOP līmenī tāds kambeks pret Brazīliju nebūtu reāls. Un kā tur Kanu tos vārtu guvumus svin? Es, protams, saprotu, ka āfrikāņiem grūvs ir asinīs, bet tēlot epileptisku autistu, vai nav tā kā par traku?

Lai nu kā, izcila izlase. Uzvaru pret Spāniju skatījos laivā un hujēl no Olises sitiena. Pēc tam topīju par šo paaudzi Āfrikas kausos un uzmetu aci arī 2002. gadā, taču tur iekrita nāves grupa un tas jau bija beigu sākums.

Babangida!

Indiešu muslims no Lielbritānijas uzņēmis doķeni par Maradonu. Esot izrādīta šogad Kannās - https://www.imdb.com/title/tt5433114/

Daudzi, kas redzējuši, apgalvo, ka nekas tik iespaidīgs par Maradonu vēl nav ticis uzņemts. Tas čalis jau ir uzņēmis filmas par Sennu un Vainhausu, abas novērtētas ļoti augstu. Rīgā Maradonu arī izrādīs dažos seansos: https://www.forumcinemas.lv/event/302733/title/djego_maradona/

Filmā esot iekļauta Maradonas Napoli karjera un divi pasaules kausi. Visādas intervijas un tusiņi ārpus spēlēm, nu it kā esot ļoti daudz jūtubā neatrodama materiāla.

Nu un kāpēc es šo rakstu vēstures topikā, nevis pie filmām? Jo vēlos ielikt rullīti no Maradonas performances pret Beļģiju 1986'. To pašu Beļģiju, kas apspēlēja PSRS. Visi atceras finālu un maču pret Angliju, mačs pret Beļģiju ir mazāk zināms, taču tas bija pusfināls.

Neticami, kādā režīmā tajā mačā strādāja Maradona. Kā figaro, to te, to tur. Hop, hop, hop. Pa visu laukumu. Vienkārši neticama koordinācija un fizuha. Tāds apvēlies rausis īsos šortos, it kā nekas īpašs, bet...

Golazzo podkā bija intervija ar to muslimu https://player.fm/series/golazzo-the-totally-italian-football-show/maradonas-napoli

par Sennu bija laba filma. ļoti dziļa materiāla ziņā. daudz kadru no vēstures, utt. biju noskatījies vairākas doķenes par Sennu, kuras tur BBC taisīja, History un bullshit like that, tad tur tuvu nebija tam līmenim, kas bija šī čuvaka doķenē. gara gan, bet toties infas daudz.

Švedi.

Vidējais latvietis kļūdaini uzskata, ka Zviedrijā nacionālais sporta veids ir lediņa hokejs. Protams, jo tiek zombēts ar Latvijas Hokeja Zelta Mirkļiem, bet reizēm der arī atvērt Vikipēdiju.

Zviedrija ir 1950. gada PK bronzas ieguvēja, 1958. gada PK fināliste un 1994. gada PK bronzas ieguvēja. Labi atceros to sašutumu, kas valdīja SAS Rīgas filiāles kantorī (ģimenei bija saistība), kad zviedri nekvalificējās Pasaules Kausam Francijā. Nepalīdzēja arī zviedru bērnu vēstule Oļegam Karavajevam. Protams, jāatzīmē arī 1992. gada EČ pusfināls.

Taču personīgi es uzskatu, ka talantīgākā zviedru paaudze bija laikā no 2000. - 2008. gadam. Šajā laikā zviedri piedalījās piecos lielajos turnīros un teorētiski katrā no tiem varēja aizsoļot tālu. Īpaši jau dekādes sākumā.

Euro 2000 kvalifikāciju zviedri pārvarēja bez problēmām. Lai gan grupā bija vēl Anglija, Bulgārija un Polija, zviedri pabeidza ciklu ar 7 uzvarām, 1 neizšķirtu un 1 ielaistiem vārtiem. Skaidrs, ka pēc Euro 2000 izlozes, kur grupā zviedriem trāpījās Itālija, Turcija un mājiniece Beļģija, seksperti lika zviedrus pārliecinošā 2. vai pat 1. vietā grupā.

Kā nu ne, tajā laikā zviedru kodols sastāvēja no Anglijas, Vācijas, Spānijas un Itālijas līgu pārstāvjiem. Izlases līderi bija Patriks Andešons (Bayern), Joahims Bjorklunds (Valencia), uzlēcošais balsts Olofs Melbergs (Racing), pēc traumas atguvušais bombardieris Henriks Lāšons (Celtic) un uzlēcošā superzvaigzne Frēdriks Jungbergs (Arsenal).

Tomēr realitāte izrādījās skarba. Atklāšanas mača mandrāžas rezultātā tika zaudēts Beļģijai (1:2), bet impotence mačā pret šķietamo grupas pastarīti Turciju (0:0) nozīmēja, ka spēlē pret Itāliju būs jāiet uz visu banku.

Lūk, arī spēle, kuru skatījos tiešraidē un pēc kuras noslēguma Hosa esot izvēlies laukā uz balkona un kliedzis ALESANDROOOOOOOOO!!!!



Redzam kā Arsēna Vengēra dimants Jungbergs nerealizē vienu 100% izdevību, taču tas vēl tā. Ko pie pirmajiem zaudētajiem vārtiem darīja pieredzējušais Magnus Hedmans? Izvairījās no bumbas? Baidījās gūt traumu? Tādā spēlē? Tādā līmenī? Man vienkārši nav ko teikt, bet tāds vārtsargs ir enkurs jebkurai izlasei. Un tikai Henrika Lāšona parādītais sniegums un dredi priecējā zviedru līdzjutējus.

Diemžēl šī bija kārtējā. Es atkārtošos - kārtējā reize, kad sniegums kvalifikācijā neatspoguļojās pašā finālturnīrā.

Nākamajos turnīros šai paaudzei pievienosies talantīgie - Isaksons, Vilhelmsons, Čelstrēms un Ibrahīmovičs, ekspektācijas būs vēl augstākas un piezemēšanās vēl sāpīgāka.

Ko jūs par šo visu domājat? Izsakiet savu viedokli komentāros, apsriedīsim tematu kopīgi.

Šovasar aprit gads, kopš slovāku uzbrucēja Juraja Halenara nāves.

Halenars ierakstīja savu vārdu Slovākijas futbola vēsturē 2005. gada vasarā, kad Bratislavas klubs Artmedia Petržalka sensacionāli iekļuva Čempionu Līgas grupu turnīrā, 2. kvalifikācijas kārtas mājas spēlē ar 5:0 sasitot Glāzgovas Celtic. Halenars šajā spēlē guva trīs vārtus.

2018. gada 30. jūnijā Halenara līķis tika atrasts Vrakunskas mežos netālu no Bratislavas. Ekspertīzē lēma, ka 35 gadus vecais futbolists veicis pašnāvību.

Internetā ir ļoti maz informācijas par šo traģēdiju. Angļu valodā tikpat kā nav. Visvairāk man pavēstīja komentārs jūtubā, citēju:

k tomu len tolko mal určite depresie, ale ne nikto sa nepojde liečit ani ambulantne lebo neni blazon, takže trpel, a futbalisti nehovorim že priamo on, majú blizko ku kurvam, drogám, alkoholu

Neprotu slovāku valodu, taču mums slāviem tajā ir lingvistiskas paralēles. Kā noprotu tad futbolistam bija depresija, ko neviens neies ārstēt uz slimnīcu, jo nevēlas, lai par to kāds uzzina. Diemžēl futbolisti bieži vien aiziet neceļos un savu dzīvi saista ar narkotikām, alkoholu un kurvām.

Kurva ir universāls vārds. Jāpiekrīt slovāku kolēģim.

Lūk, leģendārās spēles apskats. Apskatnieki šo uzvaru dēvē par vienu no lielākajiem apsetiem klubu futbola vēsturē.



Jāatzīmē, ka atbildes mačā ķelti bija noskaņojušies kareivīgi. 82. minūtē Kreigs Bītijs panāca 4:0, taču tas arī viss. Tālāk slovāki pendelēs uzveica Partizan un iekļuva grupu turnīrā, kur izcīnīja 3. vietu.

Copa America 1999

Otrais lielais turnīrs, kopš PK 1998', kuram centos pastiprināti sekot. Lai gan jāatzīst, ka jau tad šķita, ka Euro 2000 kvalifikācija ir daudz interesantāka.

Lai nu kā, zināju, ka Kopā ņem dalību Urugvaja un Paragvaja. Kurš gan tās jebkad ir spējis atšķirt, lai gan abām valstīm pat nav kopīgas sauszemes robežas.

Nesapratu, kādā sakarā tur spēlē Japāna. Pietam spēlēja ļoti vāji.

Zināju, ka Brazīlija ir aizsūtījusi uz turnīru teju savu labāko sastāvu ar Ronaldo, Rivaldo, Roberto Karlosu, Kafu un uzlēcošo zvaigzni Ronaldinjo, kuru atklāju kaut kad ap to laiku vienā no U-1985930 turnīriem. Par viņiem, protams, arī fanoju.

Turnīra hailaits, protams, bija Argentīnas un Kolumbijas spēle, kurā referijs pamanījās piešķirt 5 (!) 11 metru soda sitienus no kuriem realizēts bija tikai viens. Argentīnas uzbrucējs Martins Palermo neiesita trīs pendeles. Ko tādu pasaule vēl nebiju vērojusi. Atmiņā mūžam iespiedies tas foto, kur šis savus šortus aiz izmisuma uzrāvis gaisā, rādot visiem savas apenītes un trenētos kāju augšstilbus. Starp citu, man arī tagad ir ļoti spēcīgi stilbi... nu labi, tas tā. Galvenais, ka čalis bija labs sitējs, rezultatīvs uzbrucējs. Bet nu tāds alnis. Sita garām vienu pēc otras, un tiešām nebija neviena komandā, kas viņam liegtu iespēju uzsist? Viņš pat nebija kapteinis. Roberto Aijala, a-ūūū! Tāda sajūta, ka ja nopelnītu ceturto, tad atkal ietu sist garām, haha. Šoks bija uzzināt, ka Maradona to fruktu paņēma uz PK 2010'. Taču tas jau Maradona. To Argentīnas izlasi mierīgi varēja dēvēt nevis par Argentīnas izlasi, bet gan Maradona & Friends.

Re, video. Aizmiglots gan, taču man domāt, ka tur teju visas pendeles tika izsīstas no pirksta. Tādus folus jau var katrā uzbrukumā svilpt. Dienvidamerika...



Līdz ar to Argentīna nonāca 1/4 finālā pret Brazīliju un tika noguldīta.

Fināla Brazīlija pārliecinoši apspēlēja Urugvaju un es līksmoju. Nemaz vēl nenojaušot, ka šis turnīrs interesē tikai vēsturniekus un statistiķus. Ka pēc 20 gadiem sēdēšu Kopā un iesmīnēšu par Kopu...

20 gadi


ON THIS DAY: In 1999, Arsenal signed Thierry Henry from Juventus for £11m.

Lukstins88 rakstīja:20 gadi


ON THIS DAY: In 1999, Arsenal signed Thierry Henry from Juventus for £11m.

Pilnīgi loģisks un pamatots darījums

Hosa rakstīja:

Lukstins88 rakstīja:20 gadi


ON THIS DAY: In 1999, Arsenal signed Thierry Henry from Juventus for £11m.

Pilnīgi loģisks un pamatots darījums

abpusēji pie tam.

pēdējā laikā esmu savilcis ļoti daudz vecus A Sērijas, EPL, ČL apskatus. visvairāk patīk NTV+ ČL apskati. pilnīgi visas spēles sēž Utkins un vēl divi, kas mainās un visus momentus izskata. 50 minūtes raidījums - par katru kārtu savs. pagaidām esmu savilcis 2004., 2005., 2006. gadus. rutrackerā labi pieejami
tāds prieks skatīties un dzīvot atmiņās...

Protams, visi mēs atceramies Andrjuhu Tihonovu. Maskavas Spartaka leģenda, kura periods tautas komandā aprāvās 2000. gada rudenī. Neigadīti, šokējoši. Tihonovs togad aizvadīja ļoti blāvu sezonu. Tikai vieni gūti vārti visos turnīros, Spartaka ambīcijām tas bija neatbilstoši. Runā, ka pēc Čempionu Līgas izbraukuma mača pret Real, Tihonovs ģērbtuvē esot uzbraucis Viktoram Bulatovam. Atgādinu, ka Bulatovs bija tas cilvēks par kuru Štolcers pateica, ka viņš varēja spēlēt pat Barselonā vai Real. Romancevam šāda uzvedība nepatika, uz ko Tihonovs esot atcirtis arī galvenajam trenerim. Tā bija viņa pēdējā spēle Spartakā.

Daudzi neatceras, ka uzreiz pēc tam Tihonovs devās uz Izraēlu, kur aizvadīja 8 spēles Telavivas Makabī rindās. Tagad nu ir pieejami arī ekskluzīvi video fragmenti no viņa gaitām svētajā zemē. Bez SMS un reģistrācijas: http://www.video-soccer.com/match.php?match=1562

Tajā laikā Izraēlas čempis skaitījās totāla nekuriene. Nu būtībā 20 gadu laikā nekas jau arī nav mainījies, tomēr visi tie Haifas, Hapoel, Makabī tagad, cik noprotu, regulāri kapājas Eiropas Līgā. Tajā laikā perspektīva bija tikai izlase. Līdz ar to šķita, ka tās ir Tihonova beigas...

Kaut kas tur īsti neštancēja un Ķihijs atgriezās Krievijā. Un kā spēlēja Samarā - Kriliškās?! Jau pāri tricāram bija, bet bija viens no kluba līderiem. Palīdzot provinciālajam klubiņam 2004. gadā izcīnīt čempja bronzu.

Pēc tam vēl Himkās līdz 40 gadiem piļīja. Profs!

Viens no labākajiem balstiem spēles vēsturē. Lai gan bija grūti pateikt, kādā pozīcijā viņš īsti spēlē - balsts, box-to-box, centra mids? Spēcīgs sitiens, apbrīnojami labs piespēlētājs, arī gana rezultatīvs. Daudz mācījies Sosjedadā no Vaļeras Karpina un Ģimiča Hohlova. Kaudze, vienkārši lērums ar tituliem. Klubi, izlase, visur. Arī daudz individuālo balvu. Kas mani visvairāk pārsteidza:

Spanish Player of the Year: 2003

Es pat nezinu, ko vēl labāku varēja vēlēties. Reti, kuram tāda karjera izdodas. Pietam arī pēc vaiga ļoti elegants vīrietis. Tāds Kevina Beikona un Breda Pita kombo.

Vienīgais, kas mani mulsina - man Ksabi Alonso vienmēr asociēsies ar foruma nelaiķi Sky. Lietotāju, kuru es ne reizi mūžā neesmu redzējis. Lai nu kā, šīs rindas es rakstu no tā paša kompīša, kuru man pirms 7 gadiem palīdzēja iegādāties Sky, tāpēc, lai jau šis sīkums paliek vēsturei

pilnīgi nemanāms. kļuva par leģendu pa lielam pēc labākajiem gadiem laukumā.

Uh, čalis jau veselas sezonas un kampaņas sācis apskatīt. Goalnet un Stasa Trušņikova kanāli ir labākie futbola kontenti jūtubā. Un ja vēl es pieslēdzos klāt ar savām atmiņām, tad tur vispār var grāmatu cept gaisā.

Protams, Berluskonī mafijas naudasmaisu revanša stāsts nav mans vaibs, bet tik patīkami izstāstīts, ka noklausījos ar lielu interesi. Galīgi jau esmu aizmirsis to sezonu. Ceru, ka turpinās arī par mazāk zināmiem klubiem un to keisiem:

Būtu loģiski uzskatīt, ka Albānijas izlases visu laiku labākais sniegums ir dalība Euro 2016 finālturnīrā, taču, cik daudzi no jums raitā vēstījumā un bez vikipēdijas varētu pastāstīt, kā Albānija tur nospēlēja? Tur jau tā lieta. Neviens. Arī es neatceros. Ne kā nospēlēja, ne kā un kādā sakarā vispār kvalificējās. Man tas vienkārši nav interesanti. Mani neinteresē izpisti 24 izlašu formāta Eiropas turnīri.

Patiesībā viena no izcilākajām Albānijas izlases spēlēm tiek datēta ar 1997. gada 11. oktobri. To atceras vēl joprojām un neskatoties uz to, ka tā noslēdzās ar nabadzīgās valstiņas zaudējumu.

Pasaules Kausa kvaļa izbraukuma mačs pret Vāciju. Noslēdzošā spēle grupā Vācijai, kurai teorētiski derēja arī neizšķirts, taču savu skatītāju priekšā un pret grupas pastarīti jau nu tā kā vajadzēja uzvarēt.

Kas tā bija par spēli. 55. minūtē Albānija izvirzījās vadībā un Vācijas kvalifikācija uz Franciju nonāca zem jautājuma zīmes. Paralēlajā mačā Ukraina dominēja Armēniju un, ja tā viss noslēgtos, tad vācieši paliktu grupā 2. vietā, spēlētu plejofu, bet Ukraina brauktu uz Franciju.

Spēle noslēdzās ar nervozu 4-3 Vācijas labā un par katriem gūtajiem vārtiem tie priecājās kā apdirsušies. Apdirsās pa īsto pēc nepilna gada. Francijā.



Taču ir arī viena episka albāņu uzvara, kas par tādu kļuva ne tikai rezultāta, bet arī mača komentētāja dēļ. Protams, runa ir par 2003. gada uzvaru pret Krieviju, savā laukumā ar 3-1. Viktors Gusjevs šajā mačā bija īpaši patētisks. Klausoties bija sajūta, ka kungs vēlas lamāties no visas sirds, bet, protams, ēterā to nedrīkst. Tas gan neliedza viņam pateikt - čort vjozmi un uzreiz atvainoties.

Kā izklausītos Gusjeva komentārs, ja tā nebūtu Pervij Kanal tiešraide.

Penaļķi v naši vorota... kak že tak, dorogiji druzja. No Ovčiņņikov, Ovčiņņikov taščit etot mjač, eto naš lučšij vratarj, gordosķ našei strani!!!

Nu kak že tak, dajut projķi našu oboronu Aļķinu Rakļi, da on igrajit v Gannoverje, no on že ņe Ziņeģin Zidan. Nu tak že ņelzja, tak že ņelzja, dorogiji druzja.

Nu kak že tak, kak že tak, Sergej Ovčiņņikov. Razvje tak možet igraķ veļijik vratarj, dorogiji druzja? Otbil mjač, vrode zafiksiroval, no ņe zafiksiroval, otpusķil etot mjač, i ļežal kak mešok s kartoškoj, nabļudaja kak albanci zabivajut nam treķij gol, aj aj aj.

Oj oj oj oj, čto že proishoģit, bože moj, kakoj košmar. Oj oj. Kak že tak, nam opjaķ nassaļi v uši. Vsje govoriļi što jeģem v Albaņiju viigravaķ, no mi daže ničju ņe smogļi otstajaķ, kakoj že eto stid, dorogiji druzja.

Da, druzja moji, na glazah uz vsjevo mira nas vijebla odna iz samih bednih stran Jevropi. Nas opjaķ jebut, a mi stojim i smotrjim. Kak že proķivno. Kakoj pozor, kakoj Čempionat Jevropi, eto sbornaja bezdarna.

Un cik sirsnīgi komentāri zem video. Kakoj stid... cilvēkiem tiešām sāp.

Bļaģ, klasika. Deviņdesmito beigas. Nabadzība. Rīgā visiem pajāt uz futbolu. Drēgns. Piecas štukas Daugavas stadionā un sāpīgs kāsiens utainajiem.

Pahars jau tad gatavojās Anglijai. Sodiņu ielika kā maestro. Kobeļevu vispār pazīt nevar. Starkovs, protams, par to kā mēs visi boļejim za Spartak šeit Rīgā, hahaha. Boļeļi jau arī, jopta.

90-o beigās jau vairs TĀDAS nabadzības nebij kā līdz apmēram 1995.

Kā kurā ğimenē.

Dienas beigās jāatzīst, ka tik biezi kā pašlaik neesam dzīvojuši NEKAD. Katram otrajam aifons, mašīna, ceļojumu paketes, vienkārši paketes un Metallicas konča biļetes.

Nemainīgs paliek tikai Daugavas stadions ar savām 5 štukām entuziastu futbola mačos.

tas jau nerāda uz biezumu, bet tieši otrādi, jo visas mašīnas un aifoni paņemti uz parāda. pa lielam jā, esam treknajos gados atpakaļ, bet mēs taču atceramies kāds bija trekno gadu rezultāts. un iemesls bija tieši tas pats - parādi. starpība tā tikai, ka maz esam. nav sava saimniecība uz kuras tos treknos gadus redzēt.
bet deviņdesmito beigās tieši bija pirmie treknie gadi mūsu mazās valsts vēsturē. tad tieši viss bija labi un bagāti. starpība tāda, ka vnk bijām 10 gadus pasaulei nopakaļus, tāpēc neskatoties uz to, ka nauda bija to mantu īsti nebija. mašīnas tak visiem sāka parādīties, dāčas būvēja visi uz nebēdu, dzīvokļi par kapeikām bija. un krutākais jau tas, ka pirka jau prasti cietuma darbinieki, autobusu šoferi, utt. deviņdesmito gadu beigās nebūt nebija nabadzība nevienā Latvijas miestā.
Krievijas krīzi izjutām 2000. gadā un tad uzreiz pārdvāmies Eiropai, līdz ar to īsti pat to neizjutām. ja nu vienīgi eksporta bizness, kas viss pilnīgi nogrima, jo tajos laikos tikai ar Krieviju visi darbojās.
tad arī visa īstā bagātība sākās. ja deviņdesmito beigās visi sapirka dzīvokļus, mašīnas un jau divtūkstošo gadu sākumā no maksājumiem par tiem bija brīvi, jo visiem bija dahuja naļika, tēriņu nebija, viss, pa lielam, vēl no krievu laikiem bija par brīvu un visi vēl tirgoja kaut ko, tad divtūkstošo sākumā sāka pirkt ričukus bērniem, būvēt BMX trases, ceļot un domāt par savu izskatu. līdz tiem treknajiem gadiem, kad būtībā notika tas, kas notika 20. gados Amerikā, kad piedāvājums bija tik liels savests no visurienes, ka pieprasījums nepaguva līdzi un, kā teica Šķēle, tā vietā, lai dzemdētu trešo bērnu ģimenes, nenovērtējot to, cik viegli viņiem nāca tās ģimenes un dzīvi veidošana un sakārtošana, to visu ieķīlāja, lai nopirktu otru mašīnu un strādājot par tiem pašiem autobusu šoferiem nopirkt māju jaunuzbūvētā kotedžā.
kopumā, deviņdesmito gadu beigas bija labākie laiki, kas Latvijā ir bijuši.

Es vienkārši nespēju iedomāties kā izskatījās Valmiera deviņdesmito beigās, bet gan jau, ka līdzinājās milzīgai bedrei. KRĀTERIM.

Iztēlojos to skatu, ka termo pa vidu milzīgai bedrei sēž ar pliku dirsu peļķē un lasu viņa rindkopu. Tāda rēka!