Futbola vēsture

Izcils turpinājums. Šoreiz ar Caru aprunājās Jelāgina kungs.

Klausoties Cara apcerējumos par panākumiem mačos pret Barselonu, sāku apšaubīt to futbola enciklopēdiju, kas man plauktā stāv, autoru kompetenci. Nesaprotu, kāpēc vienā rindā ar Pelē, Maradonu, Kruifu, Bekenbaueru, Ronaldo tajās netika pieminēts arī Aleksandrs Mostovojs.

Ļoti patika apgalvojums, ka ja Mesī pārietu uz City, tad viņš tur atpūstos un būtu labākais pat centra aizsarga pozīcijā, jo Anglijā dažas komandas piecas precīzas piespēles nespej atdot. Mesī ir Dievs, visu laiku labākais.

Klopa, Gvardiolas, Mouriņjū panākumi - tā visa esot suģba, suģba. Nu tā sanācis, veiksme, suģba

Hailaiti:

5:07 min. - jāizceļ savi panākumi pret Barsu, Jelāgins nesagatavojies, saproties

6:52 min. - kā Mostovojs tika galā ar personīgajiem sedzējiem

15:19 min. - Fliks ir nouneims, kurš pirms 5 gadiem skatījās televizoru

23:00 - Mosts turpina nest totālāko ahineju un Jelāgina kungs neiztur, pāriet uz Tu un gandrīz sāk bļaut viņam virsū

32:00 min. - Я сам был кумиром Марадоны - ogovorka po Freidu

36:55 min. - Jelāgina kungs uzrauj Mostu uz fakta, ka viņš spēles skatās sēžot ar pakausi pret monitoru. Par Arsenālu viņam vispār tumša bilde. Mosts mēģina atrast vārdus, samulsis.

41:18 min. - Premjerlīgā vispār nav intensitātes

Тоттенхэму нужно то сё пятое десятое, где Моуринью, там деньги. Lieliska analītika! Gribu vēl!

Skrējējs rakstīja:Taisni neticās, ka tāds mierīgs un pašpietiekams vīrietis kā Šīrers spēlēja deviņdesmitajos, kas bija Anglijas futbola atsaldētākais periods.

80-ie Tevi sauc, a-ū, a ti meņa vaše uvažaješ, Heysel stadions un Wimbledon grib iziet ārā parunāties
Evertona 2x vinnēja titulu, bet ČL pat atrādīties nedrīkstēja
/es zinu, laiks pagājis, bet meklēju Euro 2000 postu un uzdūros šim
/upd Hillsborough pieminēt nav korekti, za to ir Crazy Gang
https://thesefootballtimes.co/2015/02/10/remembering-wimbledons-crazy-gang/

Jāatzīst, ka par īsbiksīšu ēru Anglijas futbolā man ir visai tumša bilde. Prasās Jelāgina kunga apskats par tā laika keisiem.

Nedaudz humora. Mācēja taču taisīt cilvēki. Šacs ar Belogolovcevu. Futbola cilvēki. Izcili attēlots tā laika pofigistiski pozitīvais Koloskovs. Pietam ļoti tālredzīgi, jo rullītī pieminētās Īslandes un Slovēnijas murgi krieviem tiešām bija vēl priekšā  

krievu komentātors Jurijs Rozanovs nomira. ļoti ilgu laiku viņš slimoja ar vēzi un nekomentēja jau kādu laiku, lai gan ik pa laikam uz kādu turnīru uzradās no pagrīdes un tāpat bija redzams intervijās. viņš bija no tiem komentātoriem, kurš neizcēlās ar kaut ko īpašu kāds savulaik bija tas pats emocionālais Čerdancevs vai asprātīgais un improvizējošais Utkins, bet viņš ar savu komentēšanu radīja atmosfēru. būtībā mūsu Kreipānu var pielīdzināt viņam, jo viņš filosofiski runāja par spēli un arī par notikumiem ap spēli/komandām/spēlētājiem, kas padarīja viņa spēles interesantākas, jo tu ne tikai klausījies monotonu komentēšanu, bet arī uzzināji ko jaunu vai vismaz domāji un iedziļinājies spēlēs no viņa runāšanas. tas laikam arī bija tas, kas viņu padarīja par visiem mīlošāko komentātoru īpaši tādā nīstošā valstī kā Krievija, kur neviens nav labs. neskatoties uz to, ka Rozanovs nebija tāds Jelagina tips - opis, kuram neviens nesaka neko sliktu, jo ciena aiz vecuma un jaukuma. viņš bija ļoti konfrontējošs un ar savu nostāju, taču arī ļoti izglītots un spēja savus uzskatus pasniegt ļoti profesionāli, kas mūsdienās vispār cilvēkiem vairs nepiemīt.

protams, tagad esam izlepuši ar plašo internetu, taču jāatcerās, ka lielāko dzīves daļu savu informāciju mēs ievācām no krievu futbola kanāliem. vismaz es un manas paaudzes čaļi noteikti. tāpēc tā atmosfēra, kas man patika to laiku futbolā asoeciējas arī ar tiem cilvēkiem, kuri par to futbolu man stāstīja. lai gan agrajos gados, kad krusttēvs pizģīja kabeļtelevīziju dzīvs un populārs vēl bija Maslačenko un augu kā jauns fans es tieši uz viņa - NTV pamatčempionāts vienmēr bija A Sērija, bet Maslačenko bija A Sērijas štata komentātors. kad Maslačenko nomira, tad vadību pārņēma Čerdancevs, bet tieši Rozanovs tika likts uz pārējiem A Sērijas mačiem. taču divtūkstošo vidū arī pa parasto NTV, kas bija visās mājās rādīja Krievijas Premjerlīgu un tur gan Rozanovs bija galvenais.
kad jau pavisam pavērās iespējas ar interneta ienākšanu, tad, protams, nāca arī EPL ar viņa komentēšanu, ČL no krieviem, jo pa TV vairs nerādīja un nacionālās izlases. vienmēr bija prieks, kad viņš komentēja, jo zināju, ka būs spēlei atmosfēra un, ja spēle nebūs interesanta, tad vismaz ko interesantu Rozanovs pastāstīs kā agrāk Toļiks mēdza. tikai Toļiks mums wikipēdiju lasīja, bet Rozanovs filosofiju un daudz dziļāku info no iekšas deva.

2007. gadā iznāca FIFA 07 pačs ar RPL un krievu komentātoriem. tas bija kaut kas spēlēt FIFU un klausīties zināmu valodu. tur pāris frāzes ierakstīja Utkins, Rozanovs un vēl pāris jaunie komentātori. neatceros cik oficiāls tas projekts bija, bet tā nebija oficiālā FIFAs akcija. reāli spēlēji ar komandu, ko tikko skatījies pa TV un komentē čaļi no TV un runā tāpat kā TV, nevis nodrāztās angļu frāzes. tad viņš arī ieguva milzīgu popularitāti. atceros, ka visi sēdēja uz tā pača un treniņos, kad spēlējām, tad krievu čaļi spēļu laikā kliedza smejoties tās frāzes, kuras bija spēlē.

lai nu kā, nav tā, ka es kaut ko iegūstu no futbola pēdējos 6-8 gadus. grūti atcerēties, kad bija pēdējā reize, kad kkā pārdzīvoju un pa īstam jutu līdzi. ja nemaldos, tad laikam EURO 2012, kad Itālija tika līdz finālam. tas bija pēdējais turnīrs, kurā es iedziļinājos emocionāli un tikai tāpēc, ka tad vēl ļoti aktīvi spēlēju futbolu, piedalījos turnīros un kā vienmēr biju vienīgais itāļu fans, kurš visiem centās pierādīt, ka šī Itālija bombīs. un tā bombīja. tie vēl bija laiki, kad es slēdzu veco sopku, kas spēles vidū sāka buksēt un pirms spēles ar nepacietību gaidīju, kurš to spēli komentēs, jo negribējās, lai tik foršu maču, kuram es veltīšu divas stundas izbojā kkāds Šmurnovs. tā kā, pa lielam, tagad vien tādas pārdomas par atmiņām, Rozanova nāve ir vien iemesls atgriezties atmiņās par jaunību un atcerēties kā bija kādreiz. episki, jo futbols nekur nav palicis. tāpat katru vakaru es skatos spēles fonā, katru nedēļas nogali gaidu, jo ir kāds interesants mačs un vienā no TV vienmēr fonā iet fucis. taču tagad tas iet tikai angļu kanālos vai interšumā, jo klausīties nav ko, sekot līdzi arī nav kam ne laukumā, ne ārpus tā. aizgāja paaudze.

Labākais Rozanova mačs ir tas kur viņi ar Utkinu NTV+ komentēja kopā šo
https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/025c-0f1f09c32457-afa4b7279c61-1000--classics-united-vs-madrid-from-2003/

njā, es, kā arī citi bāleliņi šādas spēles skatījāmies TV3 labākajā gadījumā pie Toļika dzejas.

termometrs rakstīja:njā, es, kā arī citi bāleliņi šādas spēles skatījāmies TV3 labākajā gadījumā pie Toļika dzejas.

https://twitter.com/radioutkin/status/1367210384961200133?s=20

+ Utkins no 09:40, nez kapēc taimkods nesanāk

šodien pāris klipus paskatījos ar atvadām no viņa. jebal, kas par balsi. tiešām tā ievelk. īstenībā tik sen nebija dzirdēts kāds mačs ar viņa komentāriem. pa lielam no tā paša 2012., jo viņš jau tad aizbrauca uz Ukrainu uz pāris gadiem komentēt vietējo līgu un atgriezās salīdzinoši nesen un tad jau sākās veselības problēmas. jebal, kā laiks skrien. uz futbola asociācijām to tik labi redz.
pāris video ir arī ieraksti un bildes no pēdējām reizēm, kad viņš bija studijās un es nemaz nezināju, ka tik traki viss bija. atceros, ka sports.ru bija liels raksts par viņa veselību, laikam tajā pašā 2019. gadā bija kamingauts viņam, kad paziņoja, ka slimo un vairs nekomentēs bieži.

eh jebal, kad tā iedomājies, ka sīks būdams skaties tos futbolistus un fano par viņiem, centies atdarināt, gribi līdzināties, bet patieso mīlestību pret spēli jau tev rada tas info, ko tev met iekšā stāstītājs un tas, ko redzi laukumā. tāpēc arī ir nenormāls naids pret tiem mūsdienu latviešu komentātoriem, kuri divus teikumus salikt kopā nevar. tas ir daudz vairāk nekā vnk futbols, sports. es pateicoties futbolam angļu valodu perfektā līmenī iemācījos, pa lielam kļuvu normāls augot nenormālos apstākļos arī dēļ apsēstības ap futbolu, datoru iemācījos lietot pirms informātikas stundām, jo prātā bija tikai futbols un lasīju visu, ko varēju atrast, spēlēju un hakoju, ko varēju, lai tikai pie futbola tikt. cik milzīga ietekme uz bērnu ir tādiem visādiem Toļikiem, kuri ir sava darba fanāti. ko mūsdienu sīči var iegūt no tiem miroņiem studijās? pastāvīgas reklāmas katrā brīvā brīdī no spēles, kad reāli tu dedz ar emocijām, jo spēle iet un gribi zināt un redzēt vēl vairāk. žēl, ka tā.

episki, ka Bekhems gandrīz 10 gadus pēc karjeras beigām, 46 gadu vecumā joprojām ir viens no vislabāk apmaksātajiem futbolistiem ar visilgstošāko līgumu. 10 gadus pelnīs 15 ļamus sezonā, lai popularizētu Kataru. jebal vnk.

tik episki skatīties šo raidījumu, kurš tev deva visu, ko tu zini par futbolu. pre-internet bija tikai šitie raidījumi un kkādi WC Spešali Eurosportā, kurš bija vispār nefutbola kanāls. episki kā tik daudz varēja uzzināt no tik īsa un maza raidījuma.
episki, ka abi populārākie goli tajos laikos nāk no viena raidījuma. Simaū neveiksmīgais sodiņa sitiens ar labo reboundā no tās pašas vietas iesists ar kreiso, un Kvarežmas gols ar kājas ārpusi.



jebal, kamēr lieku video šo jau nobano debīlā LaLiga.

Krasava, šitos centos skatīties katru pirmdienas vakaru videnē esot

jū, Eirogoli un Watts Zap patika kā ar muzonu lika kopā momentus.
bet tik liela informācijas padeve un tas mazais prāts tā visu iegaumēja. es joprojām tik daudz Portugāles līgas spēlētājus zinu, jo tad Portugāli rādīja izvērstā veidā kopā ar Spāniju, Itāliju, Vāciju un Franciju. uz EPL Eirosportam nebija tiesību. bet EPL varēja vērot Viasat Sport 2, kas arī bija dāvana vnk.
tāda sajūta, ka zini par šiem klubiem visu, jo tur tik daudz klasiskos MU, Čelsī, Pūles mačus rādīja un tu vnk skatījies.

termometrs rakstīja:jū, Eirogoli un Watts Zap patika kā ar muzonu lika kopā momentus.
bet tik liela informācijas padeve un tas mazais prāts tā visu iegaumēja. es joprojām tik daudz Portugāles līgas spēlētājus zinu, jo tad Portugāli rādīja izvērstā veidā kopā ar Spāniju, Itāliju, Vāciju un Franciju. uz EPL Eirosportam nebija tiesību. bet EPL varēja vērot Viasat Sport 2, kas arī bija dāvana vnk.
tāda sajūta, ka zini par šiem klubiem visu, jo tur tik daudz klasiskos MU, Čelsī, Pūles mačus rādīja un tu vnk skatījies.

Watts zap man liekas Eurosport joprojām rāda

laikam kaut kad biju uzķēris. parasti ap šo laiku - uz Ziemassvētkiem tur caurām dienām to Watts Zap laida. bez apstājas un Ziemassvētki noskaņās. bija tik kūl.
liekas, ka mūsdienās Eirosports sūdīgs palicis, tāpēc baigi neskatos, bet patiesībā jau viņš vienmēr bija sūdīgs. tur nekad īsti nekā interesanta nebija un skatījāmies mēs viņu tikai tāpēc, ka internets vēl tik attīstīts nebija un pietika ar to, ko tur rādīja. bija vērts pagaidīt kamēr beigsies debīlā Vuelta, lai paskatītos 30minūšu Watts Zap.

bet tas viss dēļ biznesa. dēļ tā, ka autortiesības ir jāpērk. mēs augām ar apziņu, ka Eirosports ir kkas nenormāli kruts un milzīgs. patiesībā tas tāds publisks TV, tā kā reģionālais Latvijas lauku TV, kur vnk rāda kko lētu vai haļavnu. hence visādi velo sūdi caurām nedēļām, ziemas sporta veidi, kuri nevienu sponsoru neinteresē un Olimpisko spēļu sporti, kuri arī nevienu neinteresē.

termometrs rakstīja:laikam kaut kad biju uzķēris. parasti ap šo laiku - uz Ziemassvētkiem tur caurām dienām to Watts Zap laida. bez apstājas un Ziemassvētki noskaņās. bija tik kūl.
liekas, ka mūsdienās Eirosports sūdīgs palicis, tāpēc baigi neskatos, bet patiesībā jau viņš vienmēr bija sūdīgs. tur nekad īsti nekā interesanta nebija un skatījāmies mēs viņu tikai tāpēc, ka internets vēl tik attīstīts nebija un pietika ar to, ko tur rādīja. bija vērts pagaidīt kamēr beigsies debīlā Vuelta, lai paskatītos 30minūšu Watts Zap.

bet tas viss dēļ biznesa. dēļ tā, ka autortiesības ir jāpērk. mēs augām ar apziņu, ka Eirosports ir kkas nenormāli kruts un milzīgs. patiesībā tas tāds publisks TV, tā kā reģionālais Latvijas lauku TV, kur vnk rāda kko lētu vai haļavnu. hence visādi velo sūdi caurām nedēļām, ziemas sporta veidi, kuri nevienu sponsoru neinteresē un Olimpisko spēļu sporti, kuri arī nevienu neinteresē.

Jo nevienam citam neinteresē raidtiesības

Tuhels ievedis Čelsī visu turnīru, kuros ir piedalījies, finālos. 375 dienās klubā.

Andrejs Rubins miris. jebal, likās, ka vairs nekad nebūs tādu stipru atmiņu par bērnību, EURO04 un tādām lietām, bet šis uzsita. man vienmēr asociējās kā mūsu izlases zelta laiku labākais spēlētājs - pamanāmākais džokeris, kurš sita svarīgākos golus, bija visbīstamākais, ātrākais, redzamākais, ja atskaita galveno zvaigzni Verpakovski. ne velti arī karjera viņam sākās strauji un spēcīgi. arī pagāšgad, kad EURO04 leģendas spēlēja draudzībeni golu guva tieši viņš. klusākais, bet letālākais.

RIP

Kaut arī joprojām interesē kāds diez bija iemesls...

fuuuuck, Sinisa Mihailovičs miris.
ieeju sports. ru, pirmajā lapā biogrāfiskās grāmatas izraksts, es neko neiedomājoties vnk lasu, kkā pieķēra tie stāsti tulkotie, liekas interesantāki, nekā angliski pieejamie tulkojumi. un nemaz neaizdomājos, kādā hujā pēkšņi par Mihu pirmajā slejā. bļe, komentus sāku lasīt, tur visi RIP utt. zaajebaal.
tādā pārliecībā, ka viss taču kārtībā, jo pēc pirmā leikēmijas ārstēšanas kursa viss uzlabojās. viņš uzvarēja cīņu. viss bija tik labi. martā bija otrais sprādziens, bet tad atkal izgāja kursu un atkal viss noklusa. šoreiz arī informācijas bija mazāk, bet viņš fiziski uzlabojās un līdz septembrim vadīja Boloņu. nebija nekādu slikto ziņu.
atceros, ka vēl sekoju līdzi tam mūzikas festivālam uz kuru futbolisti brauc kā viesi. viņi ar Ibru tur duetā uzstājās, dziedāja. tik dzīvelīgi, viss forši. tāda pārliecība, ka viss tak kūl, ka ne jau ar Mihu kkas var notikt.

RIP...

aizgājis arī Džanluka Viallī. kas par gada sākumu, fak.
līdzīgi kā ar Mihu - ilgi cīnījās ar vēzi un vairākkārt likās, ka ir jau uzvarējis un brīdī, kad vismazāk to gaidīja, tad slimība atgriezās un jau galēji.

un kas par nogriezni Mančīnī. pāris nedēļas atpakaļ nesa sava labākā drauga zārku un tagad nesīs cita sava dzīves labākā un ilgākā drauga zārku.

šito skatīties dzīvajā bija episki. domāju, ka katrs vecis atzīs, ka raudāja.

Atceros bija tik dīvaini viņu vēl redzēt laukumā Arsenal kreklā. Pilnīgi neticējās

interesanti, ka viens no galvenajiem cilvēkiem futbola vēsturē jau gandrīz 24 stundas ir kā miris, bet forumā neviens neienāca par to pateikt. jūs gan esiet rasisti. prieks par to.

tātad Bekenbauers (78) miris.

skaidrs, ka mūsu paaudze neredzēja viņu spēlējam dzīvajā, taču mūsu paaudze primāri auga uz Eurosporta dokumentālajām filmām par Pasaules kausu vēsturi (un Toļika stāstiem), kurās vienmēr tika izcelti tieši vecie kausi. skaidrs, ka tos raidījumus deviņdesmitajos/divtūkstošo sākumā veidoja tieši tie cilvēki, kuriem bija nostaļģiskas atmiņas par 60iem, 70iem.
tajās filmās vienmēr bija piezemināti svaigie PK ala 98ais un 2002ais kā vēl svaigi un vēsturiski neinteresanti notikumi. taču viss, kas bija saistīts ar Pelē, Bekenbaueru, Kruifu, Platinī, Maradonu un Bādžo bija leģendāri un futbola pamati. tāpēc, gribi vai nē, arī mūsu paaudze daudz tika vazāta ar šo propogandu par to, cik kruti bija tie spēlētāji un ka neviens no mūsdienu spēlētājiem tiem nekad nebūs pat tuvumā.

īsāk sakot, apziņa par viņa milzīgumu un ietekmi un krutumu laukumā bija. no apskatiem bija skaidrs, ka skillwise ir nenormāli pārāks pār visiem pretiniekiem. no vārtsarga paņemot bumbu bieži slalomā gāja pāri visam laukumam. tā uz īzī. sita golus svarīgus arī uz īzī. frīks.
trenera karjera arī līdzīga. nodominēja čalis.

no apzinātā vecuma atmiņā ir tikai tas, ka viņš bija klasisks vācu trakais, kurš, visticamāk, būtu Hitlera labā roka. pēc izteikumiem un ideoloģijām spriežot, protams.

Klops gan bišķi savādāk par viņu atminās.

Interesanti ko nosauks viņa vārdā - Vācijas kausu, Minhenes stadionu, un vai iemūžinās viņa numuru

RIP Kaiser