Futbola vēsture

Totally vasaras sērijā par klasiskām komandām šoreiz Euro 2000 čempione Francija https://player.fm/series/the-totally-football-show-with-james-richardson/zonal-marking-france-at-euro-2000

Bombardieris. Vārtu mašīna. Ne pārāk tehnisks, taču vienmēr spēja atrasties īstajā vietā un laikā. Ne velti Anatolijs Kreipāns, komentējot 2006. gada Pasaules kausu, dziļdomīgi noteica - Rūds van Nīstelrojs ir holandiešu Gerds Millers.

Milzīgās konkurences dēļ, izlasē debitēja tikai 22 gadu vecumā. Traumas dēļ izlaida Euro 2000. Uz PK 2002' Holande nekvalificējās. Kā rezultātā mēs nekad neuzzināsim, ko potenciālā tandēmā iespētu vienā gadā un dienā dzimušais super duets: van Nīstelrojs - Kluiverts.

Izlasē savu turnīru sagaidīja 2004. gada vasarā. Spēlēja labi, taču pusi no vārtiem sasita pret Latviju. Turpmākās gaitas izlasē - cienījama atblāzma.

Toties Anglijā un klubu līmenī Rūds bija absolūta leģenda.

pie tam pēc katra turnīra izlasē gāja no tās prom. bet patika, kad atgriezās uz EURO08 un parādīja jauniešiem, ko nozīmē sist vārtus lielajos turnīros pret lielajām komandām. pilnīgi ticu, ka viņam būtu daudz vairāk goli izlasē, ja ne trauma un izlaistais PK02.

man uz mūžu būs atmiņā Kreipāna stāsts EURO04 laikā, kad Nistelrojs bērnībā atteicies spēlēt futbolu, ja uz vārtiem nebija tīklu, jo viņam ļoti patika skaņa, kad bumba ielido vārtu tīklā. nu, kur, bļe, tādu infu varēja dabūt 2004. gadā?!
Toļiks ir fenomenāls. skatoties uz mūsdienu komentātoru gatavību komentēt saproti, cik liels fubtola cilvēks ir Toļiks. pirms katras spēles enciklopēdijas drošvien lasīja.

Protams, protams, atceramies šo spēli: https://www.sports.ru/tribuna/blogs/oldschool/2487935.html?p_a=click&p_n=top&p_p=post__1075642056&pv_id=XrdqlS

Biju nometnē. Pirms interneta laikmets. Mobilā telefona arī vēl nebija. Dīvaina sajūta, ne. Vienīgās ziņas no ārpasaules piegādaja drauga sencis, kurš vienreiz atbrauca ar saldumiem. Bet viņam tas futbols nu tā. Beigās es tā arī nesapratu, kurš kuru uzvarēja, un nebija jau arī nekādas sajēgas par plejofu režģi. Atbraucu un skatījos sport-expresos sencīša sazīmēto režģi.

Katrā ziņā pirms šī mača daudzi gaidīja Ouvena un Ronaldo dueli. Ouenu pielīdzināja Ronaldo vēl pirms 4 gadiem Francijā. Gan kā futbolistu, gan vīrieti. Te jāņem vērā, ka Ouvens ir trīs gadu jaunāks, tajā laikā vēl ļoti perspektīvs, talantīgs un ar milzīgu it kā līdz galam nerealizētu potenciālu, lai gan vēl pirms pusgada saņēma Ballon d'Or balvu. Ouvens guva vārtus, sita golus jau savā trešajā lielajā turnīrā pēc kārtas un šķita, ka viņam viss vēl priekšā, ka ar laiku kļūs par leģendu, bet...
Kamēr Ronaldo aizvadīja visai bālu spēli un tika nomainīts otrajā puslaikā, paņēma pauzi pirms lielajām cīņām.

Nez kāpēc tagad daudzi raksta, ka tā Anglija varēja uzveikt Brazīliju, ja ne Sīmens. Visi noveļ vainu uz Sīmenu. Bet vai tad tā Anglija tiešām bija tik spēcīga? Nedaudz apgreidota Euro 2000 versija bez Šīrera, bet toties ar Heskiju sastāvā...

Njā. Un, protams, Bekhems. Jau tad bija daudz kulta ap šo personību, taču savus labākos mačus viņš aizvadīja deviņdesmitajos. Nebija viņš gatavs tik nopietnam turnīram, neilgi pirms kura notraumējās un būtībā spēlēja uz vienas kājas. Kāpēc vispār spēlēja, tas, protams, jājautā zviedru trenerim. Baumo, ka lielu spiedienu veica sponsori.

Diemžēl pēc šiem ielaistajiem vārtiem Sīmens nekaunīgajā britu presē tika nodēvēts par bulciņu ar ūsiņām...

Šī bija arī Brazīlijas pirmā lielā uzvara turnīrā, pēc kuras visi saprata, ka šie laikam ir nākamie čempioni. Grupa tomēr brazīļiem bija ļoti vāja, pietam vienīgajā daudz maz nopietnajā spēlē pret Turciju viņiem bija pamatīga mandrāža. Beļģus paņema uz pieredzi, bet nu tie jau arī bija tikai beļģu veterāni...

Kā jau minēju, Angliju daudzi uzskatīja par spēles favorīti.

Nolēmu es arī šodien atminēties laikus, kad futbols nebija tikai milzīga nauda un sekotāji Instagramā. Laikus, kad vīri cīnījas par savu valsti, ģerboni un emblēmu uz krūtažas. Za rombik, kā teiktu Reingolda kungs.

Korejiešu brīnums.

Tā tika nodēvēts Dienvidkorejas izlases gājiens līdz pat pusfinālam 2002. gada Pasaules Kausā. Ko lai saka. Toreiz daudzi pirms turnīra neticēja Gūsam Hiddinkam un norakstīja izlasi, sak, ko tad darīs grupā pret super izlasi Portugāli, kas vēl pirms diviem gadiem teju nekļuva par Eiropas čempioni, Poliju, kas pārliecinoši pārvarēja kvalifikāciju un kuras rindās spīdēja mellis Olisadebe un talantīgo ASV izlasi ar Lendonu Donovanu sastāvā.

Taču Koreja pārvarēja savu nāves grupu, izkļūstot no tās kā pirmā labākā. Tad jau atkal visi steidzās brēkt - veiksme, veiksme! Polija, redz, esot bijusi galīgi negatava turnīra (tas fakts), pret ASV tikai neizšķirts, bet Portugāle vispār pārdega austrumu saules ieskauta.

Mačs pret Itāliju solījās būt mežonīgi smags, bet notika neticamais - Koreja iekļuva nākamajā kārtā, vai vai, kā tad tā. Un šoreiz visi metās zākāt tiesnesi, kurš kā izrādījās pildīja mafijas uzdoto uzdevumu. Nu un? Kas tad liedza gūt vārtus Vjērī un realizēt citas izdevības, Itālija tika vienkārši apspēlēta, noskrieta un sabradāta ar presingu.

Pirms mača pret Spāniju, kuru šodien arī pilnībā noskatījos, visi atkal brēca, ka nu šoreiz gan tie korejieši dabūs trūkties. Realitāte izrādījās pretēja. Atkal jau visi brēca par tiesnesi, taču es tikko noskatījos spēli un varu galvot - Gandurs tiesāja ļoti pārliecinoši. Pārkāpums pie pirmajiem neieskaitītajiem vārtiem bija, jā tādās epizodēs parasti faulus nesvilpj, bet var nosvilpt, ne velti Orlova kungs piesauca EURO 2000 Čehijas un Nīderlandes maču, kur pats Kollina pēc līdzīgas epizodes nozīmēja vienapdsmit metru soda sitienu.
Epizode ar otrajiem gūtajiem vārtiem, kurus neieskaitīja - tur gan bija līnijtiesneša kļūda. Līnijtiesneša. Cilvēks laukumā tādus sīkumus nemaz fiziski nevar ievērot. Taču bumba korejiešu vārtos nonāca jau stipri pēc tam, kad atskanēja svlipe un korejiešu vārtsargs bija pilnībā izslēdzies no epizodes. Tāpēc nesmīdiniet manas zeķītes, kad stāstāt, ka Spānijai anulēja tīri gūtus vārtus. Tiešām smieklīgi.
Jā, bija vēl viena epizode ar aizmuguri, kur Orlova kungs pārliecinoši teica, ka eto ofsaid, es gan nedaudz šaubījos, bet nu labi. Un pašās beigās neļāva izspēlēt stūra sitienu, lai gan būtībā extra-traims jau bija beidzies, un ja 120 minūšu laikā nespēj iesist, tad ir jāiet sist pendeles nevis jāmoka kārtējais stūra sitiens.

Atgādināšu, ka ir runa par laiku, kad vēl nebija VAR, mikročipu, tiesneša aiz vārtiem, video tiesnešu un vēl visādu pričendāļu, kas ir padarījušas mūsdienu futbolu par neskatāmu sūdu.

Jums piedāvāšu kaut kādu pagarinātu jūtuba fragmentu, pats gan skatījos spēli divu kungu - čehu izcelsmes Konstantīna Vibornija un Zeņitkas fana Genas Orlova izpildījumā. Orlova kungs zināms kā spēlētāju uzvārdu izķēmotājs (Bulhauz, Der Var Sār), taču tajā laikā komentēja ņipri, visus korejiešu uzvārdus un klubus sauca artikulēti un reizēm šķita, ka vispār runā korejiski.

Mani favorīti šajā mačā Spānijas rindās bija - Pujols, Hoakīns un Kasiljass (Kass), kas veica vienu no turnīra labākajiem seiviem.
Korejiešu rindās - An Čun Hvans, kurš aizvadījas fantastisku maču, Hjun Mjun Bo un vārtsargs, kura uzvārdu diemžēl nepateikšu.

Galveno kļūdu šajā mačā pieļāva nevis cienījamo tiesnešu brigāde, bet gan Spānijas izlases boss - Kamačo. Uzticot sist pendeli Hoakinam, kurš aizvadīja izcilu spēli, taču pēdējās piecas minūtes nespēja paskriet un tikai staigāja pa laukumu, jo kājas bija nežēlīgā krampī un muskuļi galīgi sarauti. Hoakins netrāpīja pendeli, uzsita ļoti slikti, un Spānija brauca mājās mācīties tiki-taku un gaidīt savu kārtu.

Seksperti joprojām lauž šķēpus, kurš ir visu laiku Austrumeiropas TOPS - Stoičkovs vai Hadži.

Abi izcili, taču Stoičkovam bija arī savs praims ar izlasi. Lūk, lielākā uzvara Bulgārijas futbola vēsturē.



Atsevišķi vēršu uzmanību uz Klinsmana sitienu zivtiņā ar galvu. Kas par tehniku! Mūsdienu futboļori tā nesit, jo var salauzt sprandas skriemeļus un tad Instā nebūs ko likt. Nāk atmiņā Persika gols, taču pat tas jau bija sen.

R.P. McMurphy rakstīja:Bombardieris. Vārtu mašīna. Ne pārāk tehnisks, taču vienmēr spēja atrasties īstajā vietā un laikā. Ne velti Anatolijs Kreipāns, komentējot 2006. gada Pasaules kausu, dziļdomīgi noteica - Rūds van Nīstelrojs ir holandiešu Gerds Millers.

Nemaz tik knapi viņam ar to tehniku nebija. Varētu padomāt, ka par kaut kādu Dostu būtu runa
Bet visi tik labi atceras viņa spēli soda laukumā, ka par tehniku piemirst.

R.P. McMurphy rakstīja:Atsevišķi vēršu uzmanību uz Klinsmana sitienu zivtiņā ar galvu. Kas par tehniku! Mūsdienu futboļori tā nesit, jo var salauzt sprandas skriemeļus un tad Instā nebūs ko likt. Nāk atmiņā Persika gols, taču pat tas jau bija sen.

Klinsmana līdaciņa bija viņa firmas zīme jau tajos laikos, ar to viņš diezgan izcēlās.
Nu, ķip citi arī sita, bet ne tik regulāri kā viņš

Leģenda. Ikona. Ievērojamākais aziāts vēsturē. Nezinu vai labākais, bet ievērojamākais noteikti.



Fascinē, ka dzīvoja tankā un par futbola uzzināja no komiksiem. Jā, zinu tos komiksus un atceros to japāņu multeni, vēl visādas žilitona spēles uz tās frančīzes bāzes tika ražotas.

Protams, Anatolija Kreipāna kungs teiktu, ka bija tāds slavens korejietis Bum Kun Ča, kurš bija celmlauzis un sen senos laikos sāka spēlēt Eiropas klubos. Tomēr tieši ar Nakatas pāreju uz Perudžu aziāts Eiropā vairs nešķita kaut kas neiedomājams. Pēc tam jau bira viens pēc otra.

Zinu, ka viņam karjeras noslēgumā vairs nepatika futbols. Tāpēc ātri to noslēdza un ķērās klāt modei, nu un tagad tur kaut kādu zinātni bīda, iespaidīgi. Pareizi, nafig futbolu pieauguša vīrieša dzīvē.

vienmēr bija grūti saprast kā cilvēks, kurš 29 gados beidz karjeru nekur tā īsti nepaspēlējot var būt par tik milzīgu futbola ikonu. tagad saprotu - vnk pirmais.

termometrs rakstīja:vienmēr bija grūti saprast kā cilvēks, kurš 29 gados beidz karjeru nekur tā īsti nepaspēlējot var būt par tik milzīgu futbola ikonu. tagad saprotu - vnk pirmais.

Saki, ka bija štruntīgs špīlers? Sezonas Parmā taču bija delux. Delux Asian Edition.

es par to, ka par viņu runājot nekad negāja runa par viņa spēlēšanu. sēdēja uz solie, figurēja, bet spēlējam viņu īsti neviens nebija redzējis.

Parmā bija līderis kopā ar Mutu. Diemžēl Parmalat koncerns bankrotēja, Parmu izmeta uz C līgu, Nakata slīdēja uz vājākiem klubiem, bet Mutu nonarkojās...

Bjelsa, Bjelsa, Bjelsa... https://www.sports.ru/tribuna/blogs/vadimlukomski/2496346.html

Šedevrs hujedevrs. Nu nezinu. Zaudēta Kopa un katastrofa pasaules kausā. Uzvaru Olimpiskajās spēles varēja tur neminēt, tas turnīrs nekotējas futbola pasaulē.

Es nezinu, man tāds Aleksandrs Petrovičs Starkovs ir daudz lielāks ģēnijs, jo ar Purčika un Zoļika španu spēja uztaisīt labāko izlasi Baltijas futbola vēsturē un iedeva rezultātu. Bjelsa tur kaut ko ķīmiķoja, ķīmiķoja, bet rezultāti ar pasaules top futbolistiem bija mēmās šausmas.

Vai nav par daudz odu visādiem slaveniem lūzeriem un par maz respekta mazajiem treneriem?

R.P. McMurphy rakstīja:Bjelsa, Bjelsa, Bjelsa...

Vai nav par daudz odu visādiem slaveniem lūzeriem un par maz respekta mazajiem treneriem?

Nu viņš, jau arī nav tas pats lielākais, bet kā jaunu tendenču radītājs futenē gan jāpiemin

A viņš savas TENDENCES un TAKTISKĀS SHĒMAS īstenotu arī tad, ja viņam iedotu Latvijas izlasi, vai arī to var mēģināt īstenot tikai ar topiem? Kausu un titulu gan tāpat nav.

Divējādi iespaidi par Bjelsu. Jā, nav taustāmu sasniegumu trenera biogrāfijā. Tādu, kuri redzami trenera CV.
Bet kas runā pats par sevi, ir milzīgais haips par viņu tieši futbola cilvēku vidū.
Veselām treneru paaudzēm viņš ir ja ne tīri tiešais mentors, tad iedvesmas avots. Tas nenāk gluži no tukšas vietas.

pie tam, ka savas tendences viņš veidoja tikai zemāka līmeņa klubos. nekad topu īsti nav trenējis.

termometrs rakstīja:pie tam, ka savas tendences viņš veidoja tikai zemāka līmeņa klubos. nekad topu īsti nav trenējis.

Tur vesels raksts tikai par Argentīnas TOPU izlasi.

rakstīt tādu rakstu un balstīt to uz izlasi ir vnk debīli. nu kāds ūber savādāks futbols izlasē var tikt ieviests? 10 treniņi gadā, nu par ko jūs runājiet? izlases spēlē pēc pasaules tendencēm, tās neveido nekādas tendences pašas, tas vienkārši nav reāli. tas raksts, vai tā virsraksts, ir vienkārši apkaunojums.
cits jautājums ir, vai tā izlase bija balstīta uz Bjelsas tendencēm, kuras viņš ieviesa Argentīnas klubu līmenī, kuras kļuva par tik nozīmīgām, kā nomainīja visu futbola uzskatu veselā līgā. tādā veidā tā radīja paaudzi, kas tāpat spēlēja izlasē. līdzīgi kā bija Spānijā ar tiki-taku. Barsā tā kļuva tik populāra un veiksmīga, ka to sāka pārņemt visa pārējā Spānija, tad uzauga pirmie talanti, kuri auga uz tās ideoloģijas, tad ārzemju klubi sāka to pārņem un tad Spānijas izlase spēlēja vienas izteiktas tendences spēli.

Taisnības labad jāsaka, ka Dienvidamerikā izlases gada laikā aizvada vidēji vairāk spēļu kā citviet. Kvalifikācija ir gara un, ja vēl iekrīt Kopa, tad kopā ar pārbaudes mačiem ir gana daudz laika iespēlēt MoDeRNĀs TENDENCES.

Es gan labi atceros kā Argeni izlidoja no 2002' kausa. Biju pie brālēna ciemos, spēlējām Rainbow Six, paralēli gāja futens un viņa nu jau mirusī māte ievēlās ar šņabuli istabā un tāda - maļčiki, tam argenķinci plačut, až žaļ ih stalo, bedņažki domoj jedut. Mēs pārslēdzām uz futeni un tur Krespo ar Batigolu raud kā bābas. Briesmīgs skats. Briesmīgas atmiņas.

Gadi iet un arvien vairāk klasiska materiāla nonāk internetos, jo cilvēki ir atēdušies mūsdienu miljardierus, bet labi atceras, kas bija patiesa drēbe.

Turcija vs Beļģija



Protams, labi atceramies Euro 2000. Personīgi man tas bija pirmais Euro. Turcijas izlasē nevarēja neiemīlēties. Galatasaray bija teju kļuvuši par UEFA kausa ieguvējiem un tā rindās fināla pieteikumā bija 13 turki. Ekspresīvi, karstasinīgi, harizmātiski. Tādi bija turki. Nu kā lai bērns nepiedurās pie šiem uzvārdiem - Tugajs, Taifurs, Hakans, Hasans, Emre, Okans, Arifs, Fatihs, Alpajs, Abdulla. Gatavais Sezam, atveries, trūkst tikai Ali Baba!

Turki iesāka šerpi. Pakutināja nervus itāļiem un tikai fake penalty rezultātā zaudēja pirmo spēli. Tajā dienā man zvanīja klasesbiedrs, kuru jau pēc nepilna gada savāks policija, par to, ka caur atvērtu skolas logu rādīja iecirknim savas ģenitālijas.

Nākamajā mačā turnīra garlaicīgākais neizšķirts pret zviedriem, taču abas izlases nedrīkstēja zaudēt.

Izšķirīgajā spēlē pretī mājinieki beļģi. Nebūt ne bezcerīgākā beļģu paaudze. Jā, ta pati, kas izgāza Pasaules Kausu Francijā, taču ar talantīgajiem brāļiem Mpenzām ierindā un dinozauriem - Luku Ņiļisu un Marku Viļmotsu. Varu kļūdīties, taču šķiet, ka praktiski šī pati izlase pēc diviem gadiem liks raudāt Ģimam Sičovam un kutinās nervus Brazīlijai.

Prāta palicis Hakana Šukura dublis, taču kā redzams apskatā, spēles lielu daļu dominēja beļģi. Mājiniekus pievīla realizācija, kamēr turkus glāba vārtsargs Ruštu. Otrā puslaika sākuma viņš veica turnīra labāko seivu. Es pat nebaidīšos un rakstīšu, ka vienu no labākajiem seiviem Eiropas Čempionātu vēsturē. Fantastiska reakcija un pozīcijas izvēle. Savukārt beļģu kīpers sadega. Vectētiņš de Vilde neizturēja spriedzi. Neatceros nevienu citu gadījumu, kad kāds ielaistu tādus vārtus, kādus de Vilde ielaida pēc Šukura sitiena ar galvu. Nu kur tas redzēts, ka vārtsargs zaudē uzbrucējam lēcienā, kur atšķirībā no uzbrucēja drīkst izmantot savas rokas. Nu ja nu vienīgi tā paša Ģimas Sičova gols Andorai, bet lai nu paliek.
Vēlāk Šukurs pielika spēles punktu un de Vilde sagāja galīgā sierā, ar kaut kādu aikido paņēmienu cenšoties apturēt Arifa izrāvienu uz vārtiem. Beļgijā de Vildi pēc šī mača nodēvēja par kwarkvinger, kas tulkojumā no flāmu varētu būt - biezpienpirksts.

Turki krita 1/4 finālā pret pasakaino Portugāli, bet jau pēc 3 gadiem piedzīvoja lielāko fiasko savā vēsturē, kapitulējot pret Aleksandra Petroviča TAKTISKO SHĒMU TENDENCĒM.

Jau pēc 8 gadiem turki pamanījās aizkļūt vēl tālāk, taču tā jau bija pavisam cita paaudze. Bez harizmas, bez samougara. Godīgi sakot, izņemot Nihatu, neatceros nevienu. Nu vēl Kazimu Ričardsu, kas gan ir tikpat liels turks, kā es nēģeris.

Das ist die perfekte katastrofe

Patiešām. Talantīgākā paaudze Slovēnijas futbola vēsturē. Tāds spiediens un pašatdeve, ka pat Anšo ar visu savu Premjerlīgas pieredzi nospēlē kā Virslīgas aizsargs.

Divi lieli turnīri pēc kārtas. Latvijas labākā paaudze mēģināja atkārtot, taču izdevās tikai daļēji.



Un vēl Slovēnijā arī basis ir attīstīts. Kā?! Acīmredzot, saprot, ka jāstrādā ar jaunatnes sportu nevis rene jāslīpē. Bet nu labi, par basi man pofig.

Labs pasers, tā saucamais pirmais čalis uz maiņu. Vairāk gan palicis atmiņā ar glītajiem sejas vaibstiem un blondajiem eņģeļa matiem, kā akurāt no kāda amerikāņu jauniešu seriāla ala Beverlihilza.

Izlasē praktiski nespēlēja, ko dara šajā leģendu rubrikā, nav ne jausmas. Baigais avanss no GOALNET redaktora. Var dzirdēt, ka tā īsti viņam nav ko pastāstīt, 5x atkārto vienu un to pašu. Tad jau par Artetu arī var vidosu piļīt.



Taču kā vīrietis nu ļoti seksuāls. Tāpēc plusoju.

piemin tāpēc, ka bija labākais uzreiz aiz pašiem labākajiem a.k.a. Zidāns. piemin tāpēc, ka ir patiešām nenovērtēts. Gutī ir līdzīgs Totī šajā ziņā - viņa lojalitāti vienam klubam neļāva viņam kļūt par pasaules futbola leģendu, lai gan viņš par tādu kļūtu jebkurā citā top klubā. tāpat kā Totī teica nē Reālam, Gutī teica nē MU, utt, lai paliktu savā klubā. būt par leģendu savā klubā, kurā viņi uzauga un kurš tiem deva visu, viņiem nozīmēja daudz vairāk nekā individuāli sasniegumi un vispasaules popularitāte. lielākā daļa cilvēku to nesaprot tāpēc, ka paši dzīvē neko nav vēlējušies darīt, līdz ar to nav saskārušies ar laimi, patiesu prieku, izjutuši pateicības sajūtu, jo, kad centies, tad tev ļoti daudzi palīdzēs un tu to patiesi novērtēsi. no malas ir grūti novērtēt citu īpašības, ja pats nekad neko neesi novērtējis sevī. tāpēc šitie uzskati par to, ka katram ir jāaiziet, tad kad liekas visiem, ka viņam jāaiziet ir pilnīgi debīli. tā vienkārši nav tava lieta un vēl sliktāk ir tas, ja tā nav tava lieta, bet tu pat izprast tādu dzīves situāciju nespēj, jo vienkārši par to neko nezini. tā ir dzīve, dzīves pieredze, ceļš, kas veido cilvēku. kaut kāds pidrila, kas 20 gadus darījis to, ko teica uzliktie standarti te tagad vērtēs izvēles, kuras veica cilvēks, kas gāja savu ceļu, veidoja sevi neatkarīgi ne no kā, kas izveidoja sevi un kuram vērtības slēpjas pavisam citās lietās. mīl tos, kuri iet savu ceļu un tāpēc tādi kā Gutī ir leģendas. viņi nav titulu un vispasaules atzītas spēles leģendas, bet ir cilvēku leģendas. tie ir cilvēki, kuri atdeva sevi visu sapnim un par to ciena, tas ir tas īstais leģendas statuss, ko nevar iegūt vienkārši esot labam un titulētam spēlētājam. tas ir kā Coja dziesmā: mēs zinām, ka ar likteni mīlēts tas, kurš dzīvo pēc citiem likumiem un kuram mirt jaunam.

vēl iemesls kāpēc Gutī ir leģenda bija tas, ka viņš nebija slitkāks par nevienu no Galaktikosiem, kuri spēlēja Madridē sava vārda dēļ. viņš bija galvenais motors tajā Reālā, kurā zvaigžņoja Zizū ar Figū, bet laikam esi to aizmirsis. paskaties uz viņa nospēlēto spēļu daudzumu - visspēcīgāko sastāvu Real viņš bija viens no neaizvietojamākajiem spēlētājiem. un spēlēja vairākās pozīcijās. pa lielam viņš visu savu Madrides karjeru bija viens no tās galvenajiem līderiem.
un tas, ka visas zvaigznes no debesīm vāca tie, kuri bija viņam blakus ietekmēja arī viņa karjeru izlasē. drausmīgais gadījums ar PK06. jūs jau laikam neatceraties, bet tad Gutī bija labākais spāņu pussargs (vai ne? 30 gadu vecumā bija līderis drausmīgajā Madridē ar Zizū, toč neatceraties? nu jūs ahujeļi, na zamenku, po jebaļņiku vam na zamenku), bet uz PK paņēma Havī, kurš to sezonu izlaida lauztās kājas dēļ. tas izraisīja milzīgu protestu pūli no Madrides fanu puses, bet tā tas arī palika.
a teikt, ka par Gutī nav ko stāstīt ir tas pats kā teikt, ka Dāvids bija pārvērtēts, jo par viņu jau arī nav ko stāstīt. Zēdorfs arī. tad vēl bija tāds Raikārds, atceraties? tak nav jau ko stāstīt par DM/CM. Vjerā, ko tas ir izdarījis, lai būtu par viņu ko stāstīt? bija līderis, neaizvietojams kapteinis? to jau makā (viģikā) neieliksi. pēc tādas loģikas tad jau iznāk, ka vispār zemāk par AM pozīciju leģendu un spēlētāju par kuriem būtu ko stāstīt nav.