Futbola vēsture

Jāizvēdina telpa.

Viena no pirmajām Marata Izmailova spēlēm Eiropā, kad viņš parādīja klasi. Tiešām klasi, ne tikai vietējā mērogā, bet Čempionu Līgas izbraukuma mačā.

Loko debitēja ČL un uzreiz nokļūva nāvenē pie Real, Romas un pieredzējušā Anderlehta. Skaidrs, ka bija jācīnās par 3. vietu grupā, kas deva iespēju turpināt spēlēt UEFA kausā.

Izmailovs sākumā iegrieza viltīgu golu no punkta, kas mums zināms kā Laizāna točka. Cik gan bieži vārtsargi iekrīt uz griezto pa pusei sitienu, pa pusei centrējumu no tā flanga, ne? Ļoti daudz tādu golu tajā laikā lidoja iekšā. Pēc tam Marats piedalījās vēl divos vārtu guvumos, reizēm demonstrējot brazīļa cienīgu tehniku. Komandas motors vidējā līnijā, kopā ar Losjkovu un Maminovu. Knapi 19 gados. Neticams talants. Bija jābrauc uz Eiropu, bet traumas, traumas... līdz ar ko tālāk par Portugāli netika.

Tajā mačā golus sita arī manis nereti pieminētie Buznikins ar Pimenovu, kuru karjeras gan noslēdza nespēja strādāt ar sevi, uzdzīve un vieglas uzvedības vīrieši.

Anderlehta vārtos forteļus veica Filips de Vilde, kuru jūs atceraties no mana Euro 2000 Turcijas stāsta. Kasjaks pirmajā golā, nogulēts otrais un vēl divi gamaki. Ar tādu vārtsarga sniegumu pretinieki nemaz nav vajadzīgi.

Kolēğis radījis lielisku rakstu par zvaigžņoto gadsimtu mijas Interu. Spožums un posts: https://www.sports.ru/tribuna/blogs/gianlucalapadula/2546805.html

Daudz faktu, statistikas, video materiālu. Viss kā man patīk. Tehniski nostrādāts.

Pārspēle par iekļūšanu Čempionu Līgā... nez vai mūsdienās kas tik romantisks notiek? Gan jau, ka apskatās savstarpējās spēles, vārtu starpību, uzmet monētu un lieta darīta.

Tādu Rekobas golu pirmo reizi redzēju.

tas, ko cilvēki nespēj saredzēt ir fakts, ka Moratī laiku Inter bija tas pats, kas City un PSG. atnāca ļoti bagāts cilvēks ar ambīcijām uztaisīt superklubu, bet futbola zināšanu daudz nav, tāpēc uzreiz pirka vislielākos un skaistākos uzbrucējus ar cerību, ka tie sitīs daudz golus, tirgos kreklus, pie reizes cels titulus. tās naudas tajos laikos, ko Inter lika ārā bija tik pat draiskas kā PSG liekamie 200 ļami par Neimāru un Mbapi mūsdienās.
priekšā Interam vienmēr bija monstri. vēl jau jāatcerās Zamorāno, Batistutu, Krespo, Adriāno, utt. tur tādas Vjērī-Ronaldo-Bādžo saiknes bija vairākas. problēma bija tā, ka aizmugurē spēlēja visādi Greško un argentīniešu pussargi-flopi par kuriem aura tika radīta daudz lielāka nekā atdeve laukumā.
tieši Inter spēles es ļoti bieži jūtubē pārskatu. lai gan vienmēr biju Juves fans, par Inter un Milānu vienmēr bija krutāk fanot, jo tur bija krutākie spēlētāji, krutākās spēles šīs komandas spēlēja. Juve bija mašīna par kuru fanoja tie, kuriem patika dominance, utt. Inter vienmēr kāsa, bet viņi centās spēlēt skaisti un uzbrūkoši aizsardzības līgā. kas zina kā viņiem ietu, ja viņi šādu futbolu spēlētu mūsdienu Itālijā. gan jau dominētu. kas gan arī notika galu galā, jo tieši Inter sāka dominēt pēc Kalčipolī, kas iznīcināja Katenačo. tā kā savu viņi sasniedza, tik tas ilgāku laiku aizņēma nekā mūsdienu jaunizceptajiem grandiem.
bet jā... Ronaldo tajā Interā sēdēja uz sola. pat tad, kad bija pilnīgi vesels. un nevar jau neko pateikt, jo Vjērī objektīvi bija labāks un stabilāks.

būtu krutāk, ja par Milānu šādus rakstus rakstītu. tur vienmēr komandas bija supernokomplektētas no super spēlētājiem. un kādi materiāli sanāktu... cik tur saiknes bija, cik tur veterānu atdzima, cik tur superzvaigžņu nodzisa - viens Rivaldo stāsts ir vairāku rakstu vērts.

ooo, nu kamon...



tas par vienu sezonu. viņiem tak vēl Mutū bija... psc.
un tagad šādu pašu infografiku par tā laika aizsargiem un pussargiem un viss būs skaidrs.

Jūs vispār spējat, kam tādam noticēt?! https://www.worldfootball.net/report/champions-league-qual-1999-2000-3-runde-skonto-fc-chelsea-fc/

Apskatieties, kāds sastāvs bija Chelsea. Mums nebija ne Pahara, ne Štolcersa. Abos mačos. Pirmais jau bija Anglijā, bet otrs tajā laikā laikam jau bija Ukrainā. Respektīvi, nav tas spēcīgākais tā laika Skoņķiks, bet tāpat bija rezultāts. Tāpat nepierasti redzēt mūsu aizsardzības šefu Stepanovu abos mačos uz bankas. Laikam Anglijas futbols tiešām nebija viņa stihija, hehe.

Tas bija līmenis. Raudze.

Tieši pirms 20 gadiem. Skatījos pa TV. Man nez kāpēc visvairāk atmiņā iespiedies blondais soms Mikaels Forsels. Gluži vienīgā epizodē palikusi atmiņā. Forsels. Ej nu saproti.

Čaļi dirš par Dzolu. Krasavci! Ar interesi klausos katru podku. Zem Batistutas pat atstāju komentāru. Cita lieta, ka mēs to darījām jau pirms 10 gadiem. Pizģec. Mēs par dekādi apsteidzām Krievijas lielāko sporta portālu.

Kāds bija mūsu potenciāls un kur mēs būtu, ja 99% foruma nebūtu depresijas, bērnu, alkoholisma un liekā svara...

Runā, ka abi viens otru nekad nav varējuši ciest. Bet teju visu karjeru saiknē. Vispār jau divu introvertu strīdi ir ļoti bīstama padarīšana.

Kolēģis uzrakstīja Vacapā, ka šodien Tamperē baigie pūļi ielās. Cilvēki slienot kaut kādu milzīgu telti, kur tie, kas netiek uz stadionu skatīsies lielo spēli starp Somijas un Itālijas izlasēm. Raksta, ka pēdejo reizi tāda ažiotāža pilsētā bijusi dienā, kad Tēmu Selannē atveda Stenlija Kausu un kad kaut kāds ierēdnis izlēca no sava ofisa loga. Varbūt kaut ko pārpratu...

Es gan teiktu, ka futbola kontekstā nekas tāds noteikti nav bijis, kopš 1997. gada oktobra, taču par visu pēc kārtas.

Somiem ir bijušas dažas veiksmīgas atlases ciklu kampaņas. Gan Euro, gan PK kontekstā. Pirmā solīdā, kur līdz triumfam pietrūka pavisam maz bija Euro 1980 kvalifikācija, kur somiem pietrūka 1 punkts līdz pirmajai vietai, toties viņi sensacionāli apsteidza PSRS izlasi: https://en.wikipedia.org/wiki/UEFA_Euro_1980_qualifying_Group_6

Abos mačos pret PSRS somi nospēlēja neizšķirti, un Padomijā to nodēvēja par Somijas sindromu, atsaucoties uz Stokholmas sindromu.

Lūk, ko par maču Helsinkos (rezultāts 1-1) savā grāmatā Кубок Анри Делоне. История чемпионатов Европы по футболу, rakstīja padomju apskatnieki Kaļužnovs un Mokejevs:

Обидно, что опекаемые Александром Бубновым нападающие противника почти в каждом матче забивали вопреки (благодаря?) этой опеке.

Domāju, ka bez komentāriem.

Tomēr tajā laikā somi vēl bija zaļi gurķi ar briesmīgu aizsardzību un varēja cerēt paņemt pretinieku uz izbrīnu. Taču ar to bija par maz. Izlasei trūka līderu.

Līderi parādījās vēlāk, 90.-tajos. Onkulis Sķopa - Sami Hīpija un bombardieris ar skābo ģīmi - Jari Litmanens. 1998. gada PK atlasē somiem palaimējās nokļūt vienā no visu laiku vājākajām Eiropas zonas atlases grupām: https://en.wikipedia.org/wiki/1998_FIFA_World_Cup_qualification_%E2%80%93_UEFA_Group_3

Līdz ar to somi bija dažu sekunžu attālumā no iekļūšanas pārspēlēs, kas būtu bijis viņu visu laiku lielākais sasniegums. Izšķirīgajā mačā Helsinkos tika uzņemta Ungārijas izlase. Perspektīvais Sumiala (5 goli atlases ciklā) otrajā puslaikā izvirzīja mājiniekus vadībā, taču jau kompensācijas laikā notika briesmīgs kuriozs. Somu futbolists, cenšoties izsist bumbu no vārtu līnijas pēc kolēģa neveiksmīga atsitiena, trieca to pret dirsu savam vārtsargam, no kuras tā rikošetā ielidoja vārtos un pārspēles iekļuva ungāri.

Es pat atļaušos nodēvēt to par Somijas futbola Fiļimonovu.



Pārspēlēs gan ungāri divu spēļu summā ar 1-12 atzina Dienvidslāvijas dominanci, bet vai somiem no tā kļūst vieglāk, kas zina...

Droši varam apgalvot, ka tik tuvu kā 1997. gada rudenī somi nevienam finālturnīram vēl nav pietuvojušies. Jā, ir bijušas atsevišķas lieliskas spēles, neizšķirti pret Angliju, Vāciju, Portugāli. Atsevišķi var izcelt arī Euro 2008 ciklu, kur blondie nonāca nāves grupā, sitās kā vilki, bet nu tāda viena reāla izšķirošā mača viņiem tur nebija. Būtu, ja nebūtu zaudējuši 3 punktus pret Azeriem: https://en.wikipedia.org/wiki/UEFA_Euro_2008_qualifying_Group_A

Šodien Somijā visi ir šāda reāla izšķiroša mača gaidās. Protams, itāļi ir favorīti un pat zaudējuma gadījumā Somija kontrolēs situāciju cīņā par 2. vietu, taču daudzi apskatnieki atzīmē Somijas taktisko gudrību un salīdzina šo sastāva modeli ar Latvijas izlases Revaza Dzodzuašvili laikā. Spēcīga aizsardzība, un Anglijas Premjerlīgas uzbrucējs priekšā.

Mana prognoze šīvakara spēlei optimistiska. 1-1.

Čaļi Romku Nagučevu pasauca uz podku par diženo. Ļoti labs lēmums, jo abi vadītāji tomēr vēl ir bērna prātā. Viens pietam visai kaitinošs.

Skrējējs rakstīja:Jāizvēdina telpa.

Viena no pirmajām Marata Izmailova spēlēm Eiropā, kad viņš parādīja klasi. Tiešām klasi, ne tikai vietējā mērogā, bet Čempionu Līgas izbraukuma mačā.

Loko debitēja ČL un uzreiz nokļūva nāvenē pie Real, Romas un pieredzējušā Anderlehta. Skaidrs, ka bija jācīnās par 3. vietu grupā, kas deva iespēju turpināt spēlēt UEFA kausā.

Izmailovs sākumā iegrieza viltīgu golu no punkta, kas mums zināms kā Laizāna točka. Cik gan bieži vārtsargi iekrīt uz griezto pa pusei sitienu, pa pusei centrējumu no tā flanga, ne? Ļoti daudz tādu golu tajā laikā lidoja iekšā. Pēc tam Marats piedalījās vēl divos vārtu guvumos, reizēm demonstrējot brazīļa cienīgu tehniku. Komandas motors vidējā līnijā, kopā ar Losjkovu un Maminovu. Knapi 19 gados. Neticams talants. Bija jābrauc uz Eiropu, bet traumas, traumas... līdz ar ko tālāk par Portugāli netika.

Tajā mačā golus sita arī manis nereti pieminētie Buznikins ar Pimenovu, kuru karjeras gan noslēdza nespēja strādāt ar sevi, uzdzīve un vieglas uzvedības vīrieši.

Anderlehta vārtos forteļus veica Filips de Vilde, kuru jūs atceraties no mana Euro 2000 Turcijas stāsta. Kasjaks pirmajā golā, nogulēts otrais un vēl divi gamaki. Ar tādu vārtsarga sniegumu pretinieki nemaz nav vajadzīgi.

... un nonāca Loko UEFA Kausā. Pretinieks it kā ņemams - Telavivas Hapoel. Nu ko tajā laikā mēs zinājam par Izraēlas futbolu? Haimu Revivo un to, ka tur Tihonovs kādu laiku spēlēja. Viss. Krieviem tajā laikā bija stils nenovērtēt pretiniekus no Austrijas, Turcijas, Izraēlas. Vēl pirms pusotra gada, 2000. gada augustā ČL kvalī tika zaudēts Besiktas ar kopējo rezultātu 1-6. A Hapoel tajā sezonā UEFA Kausā pašu Chelsea izsita, saproties.

Pirmajā mačā dominēja slovēnis Ostercs, Ņigmatuļins un Izmailovs. Ostercs bija lielisks otrajā stāvā, Ņigmatuļins izvilka pendeli un saglabāja cerības atbildes spēlei, bet Izmailovs atkal rādīja neticami saturīgu spēli. Tik iespaidīgi jaunos gados Eiropas līmenī neviens krievs nav spēlējis. Sičovs Marseļā? Nu nē. Keržakovs ar Aršavinu nopietnos Eirokausos tikai pilnbriedā sāka spēlēt. Varbūt vienīgi Dzagojevs savā pirmajā sezonā, tajā pašā UEFA Kausā, bet kas zina. Izmailovs bija tehniskāks, tīrradnis.



Atbildes mačam Loko pietrūka emociju un spēku. Sezona Krievijā jau bija galā. Un arī Izmailovs no metra sita garām tukšiem vārtiem... Tikmēr Hapoel vārtos lielisks Elimelehs.

interesants pavērsiens.

ir pagājušas vidēji 5 tūres visos TOP čempionātos.
esmu noskatījies katrā čempī vismaz 3 spēles, kas ir pēdējo 2 gadu rekords. visvairāk spēļu skatījos EPL un RPL, bet vismazāk Francijā un Vācijā.
kopumā ir visai amizants fakts:

interesantākā līga by far šosezon ir RPL. tuvu nevienā līgā nav tik interesantas un jautras spēles, kā arī kvalitatīvas. protams, RPL Bottom10 ir sētu komandas, pa lielam, bet to pašu var teikt par EPL Bottom13, Serie A Bottom15, Bundes Bottom18m utt.

EPL pēdējos 3-4 gadus ir atbaidoša. haips tik ap vārdiem un naudu. spēles ir vienkārši drausmīgas. gan topu, gan lohu komandas. un šosezon lohu komandas spēlē daudz interesantāk par topiem. pat Liverpūle, kas izcēlās pēdējos gados ar augstiem rezultātiem, kurus sasniedza spēlējot savu, atraktīvu futbolu, šosezon ir vienkārši plastmasas dēlis, kas neizceļās ne ar ko. bet par to, ka tas ir vienīgais veids kā mūsdienās var titulus ņemt mēs jau esam runājuši.
vispār nav nekāda motivācija skatīties EPL. komandas, kas pagājušajās sezonās bija potenciālas un spēlēja labi, šosezon ir vienkārši drausmīgas. ja Evertona vienkārši flopo otro sezonu no vietas, lai gan bija nu tā, ka nu tūliņ būs grands, tad Vatforda vispār pazuda no aprites, Kristāls arī, bet kuram gan ir interese skatīties Vesthemu, Bormutu, Bērnliju? šim pulkam šosezon var pievienot MU, Čelsī un Senālu.
vnk drausmīga līga.

A Sērija ir uz pacēluma, jā. bet tas pacēlums jau 5 sezonas nāk. jau esmu aizmirsis, kur mēs vispār nokrituši bijām. pēdējās 16 komandas joprojām neprot 1-2 spēlēt, nespēj bumbu noturēt un acis augšā pacelt. progress ir tāds, ka nu jau palikušas vien 16 komandas, kas tā spēlē. pagāšsezon bija 18.

Bunde ir kā bērnības ģiftīgs ēdiens, kas nenormāli garšoja, bet šajā vecumā, kad atceries, tad uznāk nenormāla vēlme atkal paēst, bet kad paēd, tad paliek sūdīgi, jo organisms tādu hujņu vnk netur. iespējams tuvākais salīdzinājums varētu būt baltmaize ar kečupu, kas 1994. gadā bija vienkārši groundbreaking fenomens, bet tagad sasmērējot baltmaizi ar kečupu dirsīsi visu nakti no poda nenolienot.
15 gadus atpakaļ, kad Bunde pārmainīja visu savu vīziju tā bija nenormāli interesanta līga. pietika kādām 5 sezonām. atgādiniet man kaut ko interesantu, kas ir noticis Bundē pēdējos 10 gados, lūdzu, bļed. Pizaro nepārtrauktā šaušana, Klopa ēra Dortmundē, Laipcigas varonīgā debija un Nāgelsmana Hofe. izņemot šos. nekas, vai ne? vnk

Ligue1.
shyte

Spānijā vienkārši nekas nemainās. tā joprojām nespēj atkopties no klimaksa, kurā tās klubi nonāca pēc tam, kad viņiem visiem pāri brauca nožēlojamā tiki-taka. vienkārši sūdu nogremdēja ar lielāku sūdu. savādāk to nevar nosaukt. un tagad tur 20 sūdi peld jau kuro sezonu un nekas nemainās. Seviļa līderos - paskaties, vnk wtf, man amatieru komanda tādā līmenī spēlē. nākamajā kārtā Atletiko līderos - paskaties, bļe, regbijs kkāds, 1:0 90ajā minūtē pēc tam, kad 10 ujebani ienes bumbu ar huj zin kādu pretienika ķermeņa daļu vārtos, ahujenna. nākamajā nedēļā Barsa vadībā - booooring...

par labu RPL spēlē arī līgas interaktivitāte. nu pasakiet, kuras līgas top spēles vēl jums pasniegs jūtubē bez jobnutiem komentāriem? Netflix nogalināja televīziju iedodot idiotiem 30 dienas bezmaksas visu savu šņagu skatīties. jāmainās.

Krievu boti pēc ASV vēlēšanām tagad būs uzlauzuši Termo foruma kontu

Nu viņš vismaz vairāk par 5 vārdiem uzraksta, un reizēm ir interesanti palasīt. Piekrītu viņam par Bundi, piemēram. Man gan vēl patika tā Ibiševiča laiku Hoffe, kad viņi ielauzās Bundē, bet pēc Ibiševiča traumas arī paši nolūza. Vēl bija Wolfsburga ar Džeko un to melno brazīli, bet, jā, tas jau pirms 11 sezonām laikam sanāk.

RPL rāda jūtubā bez komentētājiem? Kādā sakarā un kam to vajag? Garlaicīgi.

Feins longrīds par Lionu, kas bija īsts Francijas grands divtūkstošo sākumā jeb kā teiktu krieviņi - nuļevojos: https://www.sports.ru/tribuna/blogs/kleshchonok/2575745.html

Es par šo klubu uzzināju tajā gadsimtu mijas sezonā, kad parādījas divi grupu turnīri un Liona iekrita kopā ar Spartaku, Arsenal un Bayern. Atceros, ka es vēl brīnījos, ka viņi tur tik labi izskatījās, sasita Bayern ar 3-0 un tikai dēļ vārtu starpības neiekļuva 1/4 finālā. Pēc dažām sezonām vairs jau neraisīja izbrīnu, kad viņi pazemoja arī pašu Real ar 3-0.

Patīkami, ka klubā sevi atrada bombardieris Sonijs Andersons un, ka viņi iedeva trešo elpu it kā jau izpumpētajiem Džovannī Elbēram un Silvim Viltōram. Žuninjo jau nāca vēlāk.

Vienīgais simpātiskais Francijas klubs vēsturē. Kur viņi tagad ir, es pat nezinu. Laikam kuļās pa Ligue 2, nesekoju.

jā, Liona ir greatest Francijas klubs ever ietekmes ziņā. lai gan ČL neņēma kā Marseļa, taču viņiem bija ilgākā sērija no franču klubiem ar labu sastāvu un labām spēlēm un rezultātiem. noteikti viena no interesantākajām komandām divtūkstošo vidū, kad bija ļoti daudz interesantu komandu. sita lielos, paši bija uzskatīti par lielajiem. ko apliecina arī talantu daudzums, kas spēlēja Lionā un kas nāca no Lionas.
man ritīgi patika, kad viņiem bija Esjēns, Kupē, Freds, Govū, Abidāls, Žuniņjo. tie bija top spēlētāji tajās sezonās. vēl pāris vecie labie monstri un, protams, jaunie Ben Arfa un Benzemā, kuri savā vecumā ārdīja visus.

prieks, ka pieturās arī pie savas vēstures. skatos, ka tagad sistēmā strādā Žuniņjo par sporta direktoru, Kupē par vārtsargu treneri, Kasapa par asistentu. gan jau vēl kāds ir dziļāk iekšā.

Ahh, kā man patīk šitādas simboliskās izlases. Protams, saprotu, ka nav ko kavēties pagātnē, ka PSRS vairs nepastāv un, ka Latvijā par šādas izlases piesaukšanu var arī stingro rājienu dabūt. Tāpat saprotu, ka nav nopietni salīdzināt dažādu paaudžu futbolistus. Un tomēr, un tomēr man kā vēsturniekam...

Piekrītu teju visam. Vienīgi Zinčenko vietā pamatā liktu Glebu. Kas vispār ir Zinčenko? Pomu liktu Harina vietā. Uz beņķa vēl ieliktu Temuri Kecbaju. Sasmējos par to pajolu komentos, kas rakstīja, ka Pavļučenko ir labāks par Paharu. Nu jā, protams. Pahars bija Eiropas TOPS 2-3 gadus, un sava marginālā kluba taščers. Pavlo Premā bija rezervists ar retiem uzplaiksnījumiem.

Domāju, ka šāda izlasīte patrokšņotu arī kādā Eiropas čempī vai pat Pasaules Kausā. Nu vērtējiet paši:

Harins virs Poma. Harins tomēr augstāka līmeņa komandā spēlēja un bija viens no līderiem.

te tiek ņemti spēlētāji kā tādi? nu, neskatoties uz sasniegumiem, utt. kādā veidā tiek salīdzināts Pahars ar Pavļučenko?

termometrs rakstīja:kādā veidā tiek salīdzināts Pahars ar Pavļučenko?

Pēc snieguma EPL

ā, nu tad Pahars viennozīmīgi priekšā. Pavļučenko bija labs un vērtīgs spēlētājs Spurās, iesita pāris svarīgus golus, bet pa lielam obojmas spēlētājs, lai arī spēlēja augstāka līmeņa klubā (kgad, hz). Pahars tomēr bija līderis un atstāja fenomenālu reputāciju. sita grandiem, sita daudz vairāk nekā Pavļučenko, progresēja. Pavļučenko gan tur jau nobeidza.

Mans kolēģis Kartavijs Ņikitoss atklāj jaunu rubriku.

TOP 10 nepelnīti aizmirstie futbolisti. Es tikai huju zinu, kas viņus ir aizmirsis. Atceros visus.

Francijā 98' nepiefiksēju, tomēr uzzināju par viņu jau pēc gada, kad 1999. gada vasarā pārgāja uz Maļjorku. Visi rakstīja, ka šis čalis būs labāks pat par Patriku Mbomu. Tiem, kas nezina - Patriks Mboma bija tāds Kamerūnas futbola Zemļinskis. Klubos ne ar ko neizcēlās, bet izlasē bija harizmātiska ikona, daudzu skaistu golu autors, līderis un lieliska uzvārda īpašnieks.

1:50 MIN



Taču toreiz, 1999. gada rudenī Maļjorkai vajadzēja debitēt Čempionu Līgā, bet notika sensācija - 3. kvaļa kārtā Maļjorku izsita laukā norvēģu Molde, kura pirms tam izsita arī CSKA ar topošo kabluku Semaku sastāvā. Tad nu grūti bija sekot Eto'o tālākajai karjerai, jo ČL bija lielā skatuve, ko rādīja pat pa TV3, bet La Liga... kaut kādi Eurogoals apskati Eurosportā, spēj tik notvert, kad tos rāda. Lai nu kā, Eto'o uztaisīja sev vārdu tieši Maljorkā, atceros, ka vienā no sezonām spēlēja pret Spartaku UEFA kausā, un jau tad visi zināja, ka šitas melnis ies uz paaugstinājumu Barsā.

Rezultātā 14 sezonas pēc kārtas ar vismaz 10 gūtiem vārtiem visos turnīros, tā ir neticama stabilitāte. 2013. gadā Bleacher Report veica lielu analītisku pētījumu par visu laiku labāko āfrikāni futbola vēsturē, ierindojot Eto'o 1. vietā. Citos reportos viņš mēdz būt 2. vietā. Bet ne zemāk. Vienīgais aktuālais jautājums - kurš tad ir visu laiku labākais - Semmī Eto'o vai Džordžs Veā? Lai cik labi nebūtu Drogbā, Okoča, Abedi Pele vai Žeremi Nžitaps, paši labākie pēc sava snieguma, stabilitātes, izcīnīto trofeju skaita un ietekmes vienmēr būs Džordžs Veā un Semmī Eto'o.

Tā bija necerēta Nāves grupa. Pēc izlozes šķita, ka abi grandi viegli sadalīs pirmās divas vietas, taču slāvi negaidīti iedeva rīklē. Sjomina Loko nenobijās un rādīja ļoti eiropeisku futbolu, kamēr Dināmo atžirga pēc deviņdesmito zvaigžņu atbiruma un veidoja jaunu perspektīvu blici, kurai vēlāk pievienojās arī Māris Verpakovskis.

Notikumi grupā risinājās trillera cienīgi, vēl tagad interesanti palasīt Vikipēdijā. Būtībā Anrī uzsprāga izšķirošajā mačā, lai arī lielu lomu spēlēja Wengerball. Rezultātā no grupas izkļuva Vengērs un Sjomins, lai gan vēl pēc 4. kārtas šķita, ka triumfēs itāļi un ukraiņi.

Dzirdu, ka ķorkas sākušās Vācijas futbolā. Ķorkas par pirmo numuru izlasē starp Manuē Noijeru un Ter Štēgenu. Viss feini, bet man nav ne jausmas kā izskatās Ter Štēgens, tāpēc palasīju par īsto suņu ķorkām pirms padsmit gadiem: https://www.sports.ru/tribuna/blogs/ninethirtyone/2584908.html

Atceros šo visu ņemšanos. Šķita nereāli, ka Kāns zaudēs savu statusu, bet tagad atskatoties var saprast. Lēmans aizvadīja 2-3 lieliskas sezonas pie Wengerball, kuru laikā viņš laikam bija TOP3 pasaulē un aizveda savu klubiņu līdz ČL finālam, kur to arī pats apraka. Kānam bija milzīga ietekme Vācijā, ne tikai futbolā, bet visā valstī, taču neskaitāmās lažas pret visādam Ķelnēm un Diseldorfām darīja savu. Par pirmo numur kļuva Lenss.

Tikmēr atradu teicamu kanālu par Ukrainas futbola vēsturi - https://www.youtube.com/watch?v=-pwsmxmde6I&list=PLJhLKSh0xWMYGEU7wXfH-laVNYeqawvMB

Daudzu ciklu, nu būtībā aktuālo ciklu apkopojums, ar dzīvo komentāru, tā teikt. Var redzēt, cik svarīgs izlasē bija Ševčenko vēl no PK 1998' cikla, kurā viņš sāka. Katrā spēlē tik skan Ševa, Ševa. Un Šovkovskis vārtos arī ilgus ciklus. A kad Ševam trauma, tad tur tāds šapito uzbrukumā - Vorobejs, Voroņins, Zubovs (tas tak hokejists!), Beļiks, Nazarenko un vēl sazin kas. Rebrovs jau bija beidzis. Ātri beidza izlasē. Voroņinam bija viena laba sezona karjerā. Nu varbūt pusotra, bet nu nespēju nopietni uztvert uzbrucēju, kas tikai reizi sezonā ir 15 golus ieripinājis. Pārējie nav tik augsta līmeņa špīleri, lai vilktu izlasi. Ševa vilka. Apskatījos viņa izlases golu status vikipēdijā:

https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_international_goals_scored_by_Andriy_Shevchenko

Neticami rādītaji. Tikai 3 goli pret punduriem. Visi pārējie pret TOPIEM. 15 gadus no vietas daudzīja golus. Itālija, Francija, Vācija, Spānija, Anglija, Krievija, Polija, Zviedrija, Horvātija. Jebkurai izlasei. You name it, you name it. Tikai 8 goli frendlijos, viss pārējais TOP līmenī, un tā 15 gadus. Kaut kas neticams. Grūti tagad atrast kādu futbolistu, kuram būtu tik liela nozīme izlases rindās tādā termiņā. Nāk prātā Levandovskis, bet nu tur arī būs "tikai" kādi 10 gadi pagaidām.

Un tagad viņš trenē izlasi. un trenē ļoti labi. Neticami.

Kāns, Lēmans, Ševčenko. Tās ir personības. Tagad tādu nav.

kā jau vāciešiem pienākās, katrā dekādē ir īsts konflikts. un šis patiešām izskatās pēc vistu līmeņa konfliktu salīdzinot ar pagājušajiem. varbūt tāpēc, ka gan Noijers, gan Ter Štēgens ir prasti lauku puikas gan izskata ziņā, gan harizmas, ietekmes, statusa ziņā. totāli šabloni un transseksuāļi. jā, kad rājās īsti veči, tad visiem mutes ir ciet. tas ir ahujenna interesanti un jautri, taču arī biedējoši. šis konflikts ir vnk smieklīgs.
situācija jau klasiska - Štēgens labi spēlē Barsā vairākas sezonas, bet Noijers pēdējās 3 sezonas ir drausmīgā formā un pie tam vēl ar daudz laika pavadīta ārpus futbola laukuma dēļ savainojumiem. es šeit atgādināšu, ka viņa drausmīgā forma nekādīgi nav saistīta ar nopietno traumu, kas viņu izsita no lielākās daļas aizpagājušās sezonas. vēl pirms tās traumas viņš palika par B līmeņa vārtsargu. par to gan bija vairākas diskusijas gan šeit forumā, gan arī citos pasaules slavenos portālos.

no šīs puses skatoties var saprast Štēgena neizpratni par savu situāciju izlasē. pa lielam viņš ir izdarījis visu, lai būtu Nr.1, pie tam viņš jau ilgāku laiku bija Nr.1 izlasē, kad Noijers bija traumēts. tīri dabīgi tā ir klasiska Nr.1 maiņa izlasē. tāpēc situācija ir vairāk saistīta ar blakus lietām, kuras man liekas smieklīgas. piemēram, tas, ka Bavārijas vadība un arī Vācijas futbola vadītāji publiski bļaustās, ka visiem ir jārespektē Noijers kā izlases Nr.1, jo viņš ir bijis ilgi izlases Nr.1 un vārtsargus izlasē tāpat vien nemaina.
jā, patiešām taisnība te ir. tāpēc bija tik milzīgs kašķis starp Lēmanu un Kānu 2004., 2005., 2006. gados. proti, Kāns iemantoja tādu statusu pasaules futbola dzīvē ar savu sniegumu 2002. gada PK, ka kļuva par dzīvo ikonu. un viņš nebija traumēts ilgu laiku, viņš nebija diskvalificēts vai vēl kas, lai viņu tā vienkārši ņemtu un mainītu nost izlasē. taču tas strīds bija izraisījies tamdēļ, ka 2002. gada PK fināls kļuva par Kāna kritiena sākumu. visu turnīru aizvadījis lieliski par ko bija nosaukts par visa turnīra labāko spēlētāju, finālā tieši viņš maksāja Vācijai jebkādas iespējas uzvarēt čempionātu, jo pēkšņi sāka pieļaut kļūdas pēc vienas no kurām Ronaldo iesita. pa lielam pēc šī notikuma Kānam vairāk neviena vērā ņemama spēle izlasē nav bijusi. nav jēga skatīt plašāk kvalifickācijas turnīrus, jo tie ir treniņu turnīri, kuru laikos vērtēt izlases spēlētājus nav svarīgi. taču nākošais lielais turnīrs Kānam bija EURO 2004., kurā Vācija bija vislielākā izgāšanās. Kāns gan neko sliktu neizdarīja, taču vilcējs viņš arī nebija. un stabils vārtsargs viņš nekad nav bijis, bet tieši par to, ka viņš ir vilcējs viņam arī bija šāds ikonisks statuss futbolā. līdz vilkšana beidzās, beidzās arī Kāns.
pilnīgi skaidri, kāpēc bija nepieciešama vārtsargu maiņa izlasē, par cik Lēmans uzņēma fenomenālu līmeni klubā.

šodienas situācija starp vārtsargiem Vācijā ir līdzīga. Noijers ir slikts vārtsargs, kurš joprojām ir Nr.1 izlasē dēļ sava vārda, kas arī ir apstrīdams fakts, jo vārda viņam īsti nav. taču Štēgens ir labā formā, labi aizstāja Noijeru, kad tas bija traumēts un vienīgais, kas spēlē pret viņu ir tas, ka viņš spēlē ārzemēs. vāciešiem tas ir sāpīgs moments. pilnīga diskriminācija.
pa lielam Štēgenam jau sen vajadzētu būt Nr.1 izlasē.
atšķirība starp šo konfliktu un Kāna-Lēmana konfliktu ir tāda, ka Kāns par katru cenu centās noturēt aiz sevis Nr.1 pozīciju izlasē. kā jau normālam vācietim pienākas, viņš uzskatīja, ka viņam jābeidz tad, kad viņš to pats izdomās, kas, visbiežāk, ir pašnāvība (Hitlers, Šūmahers). Noijers gan ir drusku mierīgāks un atrunājas ar standarta frāzēm, ka tas ir trenera lēmums un Štēgenam tas ir jārespektē komandas atmosfēras interesēs. kas Štēgenu dusmo vēl vairāk. ir potenciāls, ka šī visa situācija kļūs daudz interesantāka, jo tuvāk nāks EURO un, ja vēl Barsa sāks dominēt ČL.

----------------------------------------------------------------------------------------------------------

man gan vairāk patika konflikts starp Kupē un Bartēzu, kas norisinājās tajā pašā 2006. gadā. kaut kad varētu apskatīt tuvāk šo situāciju.

Kolēģis lielisku topu sagatavojis. Tur tādi kadri tiek pieminēti, kurus pat es vairs neatceros. Rikardo Oliveira, piemēram.

Rekobā!

Ienāca info, ka Dzjuba pamazām tiecas ieiet ne tikai Krievijas izlases bombardieru vēstures vadošajās listēs, bet arī Eirokausu bombardieru krievu špīleru listēs. Pret Benfiku esot iesitis savu 7. golu ČL. Vairāk no krieviem šajā turnīrā esot tikai Alanam Dzagojevam un Andrejam Tihonovam. Abi ļoti cienījami kungi un abiem pa 8 goliem.

Tihonovs gan ir arī vienīgā krievu ČL hetrika autors. Šaubos vai šo kāds reiz spēs atkārtot, ja nu vienīgi soģis būs gana lojāls un ļaus sist tik daudz pendeļu, cik Tihijam ļāva pret Willem-II pirms 20 gadiņiem.

Arī izcils penaltists, starp citu. Skaidri atceros, ka neiesita vienu reizi. Ņigmatuļinam. Varbūt vēl kādam, taču 29 reizes karjerā ir bijis precīzs no točkas.

Kā redzam, rajonu zakalka, banānus spēlējot. Sita precīzi pa devītniekiem un sešiniekiem. Ai, kāds meistars bija.