Vārtsargi

termometrs rakstīja:mūsu pašu Arlauskis šādu pļuhu uztaisīja EL un man neviens nepateica?

Shis jau no pagaajushaas sezonas, ne?

laikam. esmu pieradis, ka Rižikovs ir nemaināms, tāpēc Rubīnu reti čekoju.

Kāds šim sakars ar EL?

termometrs rakstīja:laikam. esmu pieradis, ka Rižikovs ir nemaināms, tāpēc Rubīnu reti čekoju.

Mjā Uzraki pļuhu no RPL 2011./12. sezonas mača Arlauskis Rubin te EL 2013./14 kvalifikācijā centās stāvēt pret serbu komandu, ja kas

Pilnīgs muļķis.

katru dienu var atrast kaut kādu jaunu vārtsargu īpašību, kurai pirms tam neesi pievērsis lielu uzmanību. kopš izsitu labās rokas trīs pirkstus, joprojām nespēju labi atsist bumbu, kā arī spēlēt ar dūrēm. ļoti traucē arī kopējai spēlei vārtos mentāli.
vienmēr ir fascinējuši vārtsargi ar spēcīgām rokām. pēdējā laikā pievērsu uzmanību tam, ka ne reti nepareizi atsitu (vai aizskaru) bumbu, kas iet zem pārlikņa vai vienkārši augstu. pašam liekas, ka, ja pieskāros bumbai gaisā, tad izmainīju tās trajektoriju, līdz ar to izveidoju seivu. bet rezultāts ne vienmēr ir tāds.
ir jābūt ļoti spēcīgām rokām, lai lecienā, pieskaroties bumbai ar pirkstiem (pat ne ar pirkstu galiem, bet veseliem pirkstiem) izmainītu tās trajektoriju. īpaši, lai to paceltu virs pārlikņa.
pamanīju, ka man biežāk sanāk tā, ka es aizsniedzos pie augsti lidojošas bumbas, pieskaros, bet reāli bumba vienkārši ieloka pirkstus un iziet tiem cauri. šādas problēmas risināšanai ir vairāki treniņi un paņēmieni, kurus var veikt ikdienā. protams, kurus es nekad mūžā neesmu veicis un neveikšu. taču tieši dēļ tā sāku pievērst lielāku uzmanību un, protams, cienīt vārtsargus, kuri spēj pārvirzīt bumbu lecienā ar pirkstiem.
labākais šajā rādītājā, protams, ir tas pats Džidžī Bufons. neticami spēcīgas rokas. viņam jau tas ir ģenētiski - māte bija diska metēja, tēvs svara cēlājs. bet šeit ļoti nozīmīga ir arī lēmuma pieņemšana. proti, palekties tu jau vari vienmēr, bet ir arī jāprot izrēķināt, kad būs tas īstais moments, kad līdz tai bumbai būsi spējīgs aizsniegties.
izskatās, ka vairs nespēšu piestrādāt pie sava šot-stoppinga, jo labās rokas vidējais pirksts ir sapists uz mūžu un pie dakteriem vazāties negribu. vienīgi jācer, ka drīzumā vismaz mentāli tikšu pāri šai traumai.

vienmēr fascinējis, ka Eiropā ir bijuši tik daudzi pazīstami un labi vārtsargi, bet amerikāņu izlasē tik un tā vienmēr pirmais bija Kellers:



pat, skatoties uz to, ka ir ilgi paspēlējis Eiropā, es viņu nekad nebiju redzējis. tikai daudz lasījis un skatījies par viņu viģikus, raidījumus, utt. ļoti žēl, ka nesanāca tādu vārtsargu ievērtēt darbībā. atceros, ka pret Latviju spēlēja, bet PK 2006 es vispār amerikāņiem uzmanību nepievērsu. spēli ar Itāliju izlaidu.
lai nu kā, šādu lielisku vārtsargu amerikāņiem ir bijis ļoti daudz. īpaši deviņdesmitajos vārtsargu skola tur bija augstā līmenī. varbūt tāpēc, ka visi viņi mācās spēlēt futbolu, nevis trenējas?
Tonijs Meola ir savācis visas iespējamās individuālās balvas MLSā. Kelleram arī to ir daudz. skatoties uz amerikāņu vārtsargu vēsturi, liekas, ka tā ir pretēja angļu. tad, kad Anglijā astoņdesmitajos/deviņdesmitajos vārtos stāvēja resnīši un patiešām Eiropas līmeņa vārtsargi bija 2-3, tad Amerikā vien to bija ap 10. labs dzīves līmenis, stabilitāte ļāva viņiem mierīgi spēlēt savās mājās, cīnīties un būt laimīgiem un nebraukt uz kaut kādu Eiropu rādīt sevi.
diemžēl mūsdienās situācija ir nedaudz savādāk. izskatās, ka mazāku lomu Amerikā spēlē futbola mācība, bet lielāku menedžments un popularitāte. futbols Amerikā aug pa dienām, taču pateicoties Eiropas pensionāru 'savākšanai' un visvisādiem PR gājieniem. ne tik daudz vairs pateicoties labai, gudrai un iemācītai spēlei. to atspoguļo arī vārtsargu situācija. uz šo dienu ASV vairs neproducē tik spēcīgus vārtsargus kāds bija Kellers, Meola, Frīdels, uc. mūsdienu ASV vārtsargi ne ar ko neatšķirās no citiem Eiropas vārtsargiem. un, kā zināms, tad ar talantu amerikāņi nekad nav izcēlušies.
futbols strauji grimst neatgriezeniskā bedrē. pat dažās Eiropas Top5 līgās tas jau karājas uz mata. un viennozīmīgs prieks skatīties uz to, kā attīstās futbols ASV. bet, kā tas attīstās? mākslīgi. tāpat kā tas attīstīsies Katarā, kuri vispār līdz šim nezināja, kas ir futbols. žēl tikai par to, ka ASV patiešām futbolam bija potenciāls un līmenis. bet ar mūsdienu stratēģijām tas tiek nogalināts. imidžs ceļās un attīstās, spēle aiziet otrajā plānā līdz pavisam pazūd. viss tādu pederastu dēļ kā bdienis.

skatoties Kriļju spēli, atcerējos par šo seivu



bet vēl dažus gadus atpakaļ neticēju, ka post-PSRS valstīs nav vārtsargu, kuri varētu šādus seivus veikt.

Johaims Lēvs nesenā intervijā izteicās, ka nopietni monitorē Romānu Vaidenfelleru. kā arī paslavēja vārtsargu un atzina, ka viņš atrodas lieliskā formā. neko vairāk viņš nepateica, taču šie viņa vārdi izraisīja pamatīgu ažiotāžu Vācijas vārtsargu ekspertu vidū.
pēdējā Kicker izlaidumā ir intervija ar pašu Vaidenfelleru un, protams, viņam uzdeva jautājumus par to, ko viņš domā par Lēva teikto un viņa iespējām iekļūt Vācijas izlases sastāvā uz 2014.gada PK.
vārtsargs bijis nedaudz pārsteigts, ka Lēvs viņam seko līdzi, taču pauda gandarījumu par to, ka izlases treneris izrāda interesi un jutās pagodināts izdzirdot uzslavas.
tāpat Vaidenfellers atzina, ka, ja viņu izsauktu uz izlasi uz 2014.gada PK, tad viņš ielēktu šajā 'vilcienā' nedomājot un ir gatavs kļūt par izlases trešo numuru.

pašlaik ir daudz spekulācijas par to, cik reāla ir šāda iespēja. optimisti cer, ka par nepilnu gadu, kas vēl atlicis līdz Pasaules Kausam, Vaidenfellers varētu tikt izsaukts izlasē un viņam ļautu tajā debitēt. taču pesimisti uzskata, ka, ja jau pēdējos 5-7 gadus stabili labi spēlējošais Vaidenfellers nav ticis izskatīts kā izlases kandidāts, tad iespējas, ka tas notiks tagad, kad vārtsargam apritēs jau 33 gadi, ir visai niecīgas.
lai nu kā, cilvekiem ir prieks uzzināt, ka Johaims Lēvs apzinās, ka, visticamāk, ir nozaudējis tādu produktu kā Vaidenfellers. tomēr pat tad, kad vēl nebija Noijers, Adlers, kur nu vēl Leno, Štēgens un pārējie, Vaidenfellers bija vienā līmenī gan ar Kānu, gan ar Lēmanu un Hilderbrantu.

Bet ko var darīt ja valstī ir tik daudz labu vārtsargu, kāds vienmēr paliks ārpus izlases. Tgd arī tavi pieminētie Leno un Ter Štegens. Kāds no viņiem nekad nebūs Nr 1 izlasē

jautājums nav par to, ko darīt tagad, kad ir 10 labi vārtsargi, bet, ko darīja tad, kad no izlases aizgāja Kāns/Lēmans? pohujisms tad notika, vot kas. bija Kāns/Lēmans un Hildebrands. aizies pirmie divi - atnāks Hilde. otro un trešo ieliksim. tā vienkārši sanāca, ka pēc Hildes transfēriem, Adlera traumas un Enkes nāves parādījās Noijers un līdz ar viņu vēl bars talantu.
bet Vaidenfelleram bija jābūt izlasē jau 2004.gadā.

Heh, tas nu gan ir jaunums no Lēva puses, jo līdz šim vienmēr bija tā, jo labāk spēlē Vaidenfellers, tad Lēvs kā kandidātu izsauca kādu citu un parādījās arvien jaunas un jaunas sejas komandā, kamēr Vaidenfellers tika konstanti ignorēts un pie Lēva tā arī nav bijis izsaukts

Adlers, Noijers un Vaidenfellers, visi Leno un Štēgens tikai pēc tam.

arvien vairāk un vairāk spekulāciju parādās par Ikera Kasiljasa situāciju Madridē un viņa nākotni. neskaitāmi daudz futbola ekspertu, bijušie futbolisti un esošie treneri jau ir izteikušies par to, ka Madride slikti izrīkojas ar savu kapteini vai arī par to, ka Ikeram būtu jāpamet klubs.
lai cik arī piņķerīga un amizanta būtu šī situācija, tomēr galvenā spekulācija viņa saistībā ir par to, ka Ikers varētu pārcelties ne uz vienu citu komandu, bet .

nav jābrīnās par to, ka tāda iespēja (Kasiljasa aiziešana) vispār pastāv. pavisam nesen mēs visi piedzīvojām Raūla aiziešanu no Madrides, kas vismaz gadus 6-7 pat vēl nebija iedomājama lieta.
Raūla situācija gan ir nedaudz savādāka. tas bija spēlētājs ar personību, harizmu. spēlētajs, kuru cienīja visi un mīlēja visi. viņa ieguldījums ne tikai Madrides komandā un Spānijas futbolā, bet visā Eiropas futbolā ir milzīgs. un viņa attieksme gan pret savu situāciju, gan pret klubu bija nemainīga.
Kasiljasa slavēšana lielā mērā sākās pateicoties tam, ka aizgāja Raūls. ne jau tas, ka viņš nebija to pelnījis arī iepriekš - pat otrādi. taču pēc tam, kad klubs palaida prom tādu leģendu kāda bija Raūls cilvēki sāka cienīt to, kas viņiem ir. un, kas tad Reālā bija palicis? tikai Ikers.

taču šodienas baumas un mediji ir tik ļoti sensāciju griboši, ka mēs nedzirdam ne pārdomas par to, kas tā par situāciju tāda ir, kurā atrodas Ikers, ne pārdomas par to, kā no tās pareizāk iziet klubam, treneru štābam un pašam spēlētajam, bet tikai spekulācijas par to, kāds lēmums būtu vissensacionālākais šīs situācijas risināšanā.
paša Kasiljasa izteikumus neviens vispār nav dzirdējis un publicējis. jo neviens to negrib ne dzirdēt, ne publicēt. visi grib tikai rakstīt par to, ka aizies Valdess un 'vot, kas par sensāciju tā būtu, ja uz Katalonu pārceltos Spānijas kapteinis.'

amatieri visu 2012/2013 gadu teica vienu par Ikera situāciju - 'Mouriņjū rāda savu nostāju' vai 'Mouriņjū rāda, ka ir boss.' bet Mouriņjū jau sen ir prom. un vietā ir cilvēks, kas zina kā jāizvēlās pareizie spēlētāji, nevis izmanto apmānu un emocijas komandu komplektēšanā. arī Fērgusons izteicās par Ikera situāciju un atbalstīja Mouriņjū. bet, kas tad tas Fērgusons tāds ir, lai viņu klausītos amatieri? foršāk taču ir pateikt 'Mouriņjū veic razborkas' nekā padomāt par to, cik patiesībā labs šis vārtsargs ir bijis pēdējo gadu laikā. cik laba un ambicioza bija komanda, kurā tas spēlēja. ar cik labiem un nozīmīgiem vārtsargiem Mouriņjū ir strādājis līdz šim un cik grudri būtu ļaut Ikeram spēlēt sava statusa dēļ, kad ir Djēgo Lopezs. protams, ka grūti... bet tāpēc jau tie ir amatieri.

lai nu kā, uz šo momentu vēl nekas nav skaidrs. Spānijā ir nospēlēta tikai viena spēle. šī spēle, protams, pacēla pamatīgu brēku, jo arī Ančelotī, kurš saprot ļoti daudz no tā, kā ir jāspēlē un kādam ir jābūt vārtsargam top-komandā (Perucī, Dida, Sirigū), kā arī kā 17 gadīgu sapļaku par tādu izaudzināt (Bufons) izvēlējās vārtos likt Djēgo Lopezu nevis Real kapteini Ikeru Kasiljasu.
tā ir tikai viena spēle. un brēkai varbūt nebūtu pamata, ja paskatāmies, ka pēdējos gados vairākas augsta ranga komandas iespēlē uzreiz divus vienlīdz-labus vārtsargus izmantojot rotāciju (Valensija, Šalke, MU, Stouka). varbūt nākamajā spēlē mēs ieraudzīsim Kasiljasu. un aiznākamajā atkal Lopezu. varbūt katrs no viņiem nospēlēs pa 19 spēlēm sezonā - kāpēc nē?
pats Ančelotī, kurš paļaujās uz sevis izbūvēto hierarhiju katrā komandā, kuru veido, kurā ir noteikta vieta un statuss katram futbolistam, izteicās, ka vēl nav izlēmis par to, kurš šosezon būs viņa Nr.1 laukumā.

taču jāpiebilst, ka šī sezona būs PK2014 sezona. to arī uzsver vairāki bijušie vārtsargi, kuri ir izteikušies par Ikera situāciju klubā. proti Kanisaress un Valdess izteicās, ka Ikeram būtu jāpamet klubs, lai sagatavotos Pasaules Kausam. ja prasītu man, tad es teiktu, ka viņam būtu jāsagatavojas, lai vispār uz to tiktu. divas sezonas nosēžot uz sola jau būtu pārāk daudz, lai joprojām skaitītos Spānijas izlases Nr.1. domāju, ka pat pie tāda ambāļa, kāds ir Delboske.
konkurence izlasē Ikeram ir pamatīga. te jau būtu jāatmet tādi pensionāri kā Pepe Reina, kurš šo sezonu arī iesāks citā līgā un komandā un Viktors Valdess. Dāvids De Hē izskatās, ka izaugs par nākamo Ikeru un visai ātri. jau šodien tas ir labs izlases materiāls, kurš pamazām jau būtu jāiespēlē lielajā izlasē. un domāju, ka jau šodien De Hē ir labāks ne tikai par Kasiljasu, bet arī par Reinu un pat Valdesu.

es personīgi ļoti gribētu piedzīvot Ikera aiziešanu no Real. es domāju, ka pat, ja šosezon viņš atgūs savu vietu vārtos Madridē, viņa aiziešana nav aiz kalniem. viņš ir visai jauns (32), bet pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis neticamu regresu un augt ir beidzis ļoti, ļoti sen. viņa galvenā vājība ir mentālā vājība un to parāda arī viņa karjeras lejupslīde. Ikers vienkārši nevar saņemties noturēt līmeni.
vēl piecus gadus atpakaļ viņš pat sliktā formā varēja būt pārliecināts, ka ir viens no pasaules Top5 vārtsargiem, bet šodien viņš vienkārši nav spējīgs atgūt formu kopš ļoti ilga laika.
kaut kādā mērā Ikera situāciju varētu salīdzināt Valdesa situācijai. protams, domu gājienu uztvert būs ļoti grūti, taču Valdess arī pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis visai grūtus brīžus. viņu gan tajos vainot nevar, jo komandas un treneru lēmumi pēdējo gadu laikā ir bijuši ļoti progresīvi un nesaprotami. bet viņš spēj apzināties situāciju, kurā atrodās un spēj pieņemt lēmumu, lai no šīs situācijas izietu. viņš spēj noteikt, kas ir nepareizi, kas ir jādara, lai lietas atkal ietu labi. viņš pametīs vienu no labākajām komandām pasaulē, lai meklētu jaunu izaicinājumu un atgūtu pašu sevi.
tas ir tas solis, kas ir jāizdara Ikeram. nevajag slēpties aiz skaļiem lozungiem priekš faniem. Madrides fani nenozīmē neko ne klubam, nevienam citam. Madrides politika ir politika vistiešākajā nozīmē un spēlētāju vārdi un attieksme nenozīmē neko arī kluba vadībai. ja tu neesi vajadzīgs Madridei, tad izvēlies pats - dari to, ko treneris liks, vai ej prom.
ja Ikeram būtu svarīga sava situācija, tad viņš neizteiktos presē par to, ka naktīs raudāja, jo klubā viss ir tik ļoti slikti, bet nospļautos uz visu un ietu atgūt savu formu kaut vai citā klubā. tu esi futbolists, tu neesi kults. ja pat tu būtu kults, Madridei tādu ir bijusi jūra un vienmēr būs un tava aiziešana būtu tik pat nenozīmīga kāda bija Raūla aiziešana.

Es vairs kvoutus nevaru atrast, bet Kasiljasam pašam nekas i neesot jāsaka, viņš un Ramoss treniņos atklāti čomojas ar Marcas žurnālistiem, kuriem protams arī pašiem savas intereses. Ķip Kasiljass bik pasūdzas, un Marcā jau esot raksts augšā par to, cik knaps GK ir Lopess.

UPD atradu

Bear in mind that players like Raul or Casillas came into the side as teenagers, and that even before they make the 1st team they've got journos at the training grounds with the sole aim of deceiving them into believing they're their best friends. The journos push their names and cases in the media, but their sole intention is to use them later as inside sources on what's going on in the team.

The way journos like Roberto Gomez lobby in favour of their 'protegés' and the lengths they'll go to -his rubbishing of Diego Lopez for example has been sickening- is cringeworthy and a downright disgrace.

Madrid need to tackle this issue. Certain journos shouldn't be allowed within 5 miles of the club or training grounds. And if they can't set down strict rules regarding the players' relationship with journos, they should at the very least teach them at the academy about their serpent-like ways and the perils they hold.

I've been saying this for a long time. Forget Barça, Madrid's worst enemy for years has been 'its own' media.

Spaletī tikko 90 minut+ izteica komplimentu Zeņit vārtsargu trenerim saka Mihails Birjukovs esot visu laiku labākais vārtsargu treneris, kādu itālis esot saticis  

Vynilz rakstīja:Es protams piekritīšu viedoklim ka Viviano nav labāks par Ščezniju tpc kko mainīt
Bet es neskatijos agrāk Serie A utt tpc jautājums, daudzi tviterī min traumu kas mainīja Viviāno, viņš kļuva sliktāks uttt Kas pa traumu un vai tā ir?!

Viviāno ir galvas tiesu pārāks pār Ščesniju. cita lieta ir cik slikts patiesībā ir Ščesnijs. Viviāno vislabāk aprakstīja Valters Dzenga, kurš pateica, ka Viviāno potenciāli un pēc dotībām ir pārāks (talantīgāks) par visiem jaunajiem itāļu vārtsargiem (minēts tika no 1983.gada un uz augšu, repsektīvi, Mirante, Kurčī, Sirigū, Marketī, utt), taču viņam nav līdera dotību un personības, kas ir nepieciešama top-kluba vārtsargam, tāpēc viņš nekad neizaugs līdz līmenim, kādā spēlēs Sirigū un Marketī.
es, personīgi, esmu nesaprašanā par to, kāpēc Senāls paņēma Viviāno ne tāpēc, ka domāju, ka Viviāno ir slikts un neder Senālam (daļēji arī tāpēc), bet gan tāpēc, ka tas ir kārtējais twat-gājiens no Senāla puses, kuri vienkārši nesaprot ko dara.
mēs ar Mārču dažus mēnešus atpakaļ runājām tieši par šo lietu, ka Senāls vienkārši neskauto spēlētājus un to īpašības, kuras ir nepieciešamas spēlei EPL un viņu komandā, bet vienkārši ņem spēlētāju ar cerību, ka 'izšaus'. tas ir pilnīgi tāds gadījums.

Viviāno labākie gadi pagāja Boloņā. komandā, kura finišēja 16.vietā līgā, kuras sastāvā bija divi līderi:
1) Viviāno - jaunais vārtsargs no kura neviens neko negaidīja un dēļ tā, ka neļāva rezultātiem pret Inter, Milānu un pārējiem būt 5:0, bet 3:0 spēja piedot arī paša blanderus;
2) Di Vaijo - kuram bija jau krietni pāri 30, bet, kurš ir ļoti augsta līmeņa uzbrucējs, tāpēc arī 33 gados šķīla pāri 10 goliem sezonā.

trauma bija - krustenisko saišu plīsums - un traumas dēļ viņš nespēlēja pusgadu. pēc traumas sākās staigāšanas. pusi no viņa tiesībām izpirka Inter, bet puse piederēja Dženovai. līdz pēdējam brīdim nebija skaidrs, kur viņš spēlēs.
Inter viņu izpirka par 8ļamiem un viņam bija jāaizstāj Žulio Sēzars, taču tur pieļāva kļūdu menedžeri un Viviāno bija jāpaliek Dženovā un uzreiz Dženovas daļu izpirka Palermo, kas nozīmēja, ka, pašam negribot, viņš kļuva par Palermo spēlētāju + krusteniskās = stagnācija.

Fiorē Viviāni skaidri un labi parādīja, kāpēc nekas vairāk par viduvējas komandas labu vārtsargu nebūs. tā bija pirmā iespēja sevi parādīt augstā līmenī un viņš ar to netika galā. ne traumas dēļ, bet tieši dēļ tā, ko teica Dzenga.
varētu salīdzināt Viviāno ar Gurkufu. tāds inteliģents pedarasts. ja būs pārāk slapjš, tad viņš neleks, ja sitiens būs pārāk spēcīgs, tad viņš to nebloķēs un sargās seju, ļoti patīk pabraukāties ar velosipēdu un palasīt grāmatas, kad būtu jādomā par rītdienas spēli, utt. starpība tikai tāda, ka tādi kā Gurkufs ir simti, bet Viviāno ir vārtsargs un viņa darbs ir kudī atbildīgāks par pussarga darbu.

es ļoti vēlos, lai viņam viss aiziet labi Senālā. varbūt tas ir grūdiens, kas viņu nostādīs uz pareizā ceļa. bet tas nekādā gadījumā nav cīnītājs un vārtsargs, kurš ir vajadzīgs vai der Senālam un top-klubam.
viņam ir daudz vairāk talantu par Ščesniju. viņš ir daudz atlētiskāks, daudz gudrāks un inteliģentāks. viņam ir labāka reakcija un lieliska pozīcijas izvēle, kuras Ščesnijam vispār nav. taču viņam nav cīņas spara, kas ir nepieredzējušā Ščesnijā, viņam nav agresija, kas ir pastulbajā Ščesnijā, viņam nav pašpārliecības par saviem spēkiem, kas gan bieži nospēlē vārtsargam par labu, jo viņš neizies no vārtiem brīdī, kad Ščesnijs jau būs laukuma vidū. taču labāk, kad vārtsargs ir vairāk pašpārliecināts nekā nepārliecināts par saviem spēkiem.
salīdzināt Ščesniju ar Viviāno ir tas pats, kas salīdzināt gumijas zābaku ar laka tupeli. tu tik un tā nopirksi botas.

Ok lieliska eseja par viņu Skatīsimies kā ies...

rītdienas lielākais notikums sporta pasaulē. viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaules futbolā. sumināsim visu laiku labāko futbolistu un labāko vārtsargu futbola vēsturē - Džidžī Bufonu!
aicinu izlasīt ļoti interesantu kāda itāļu žurnālista rakstu par Bufona 18 gadiem Itālijas lielajā izlasē. 16 no kuriem viņš ir neapstrīdams Nr.1



A thank you to Buffon
With another landmark just around the corner, Giancarlo Rinaldi pays tribute to the goalkeeping and Italian football institution that is Gianluigi Buffon.



With his eyes closed in concentration, he belts out the words with the same passion he did as a boy. An arm around a teammate, he prepares himself to go into sporting battle once again. Since Rino Gattuso retired, nobody gives their all to L’Inno di Mameli quite like Gigi Buffon.

On Tuesday night, with all probability, he will match the record of another pillar of La Nazionale, Fabio Cannavaro. And, as he moved towards that 136th cap, his powers showed no signs of fading. Once again, Superman saved the day with a couple of breath-taking stops in the vital victory over Bulgaria on Friday night. “You thought I was dead,” his steely gaze seemed to say. “Well, think again.”

This love-affair with the blue of his country started two decades ago. As a 15-year-old he was part of an Italy youth set-up which also featured a certain Francesco Totti at the European Under-16 Championships in Turkey. From that day on he has gone on to play for the national team at every age level with honour and outstanding ability.

I have written before about comparisons between Buffon and another Italian legend, Dino Zoff. It speaks volumes about the qualities of the ‘keeper from Carrara that his only credible competitor for the title of greatest Azzurri No 1 of the modern era is of such a standard. I count myself fortunate to have seen two such stars in action between the posts for Italy.

The thing about Gigi is that he has been an integral part of our story for what seems like a lifetime since making his full international debut in October 1997. In the snows of Moscow, he looked like getting off to a winning start thanks to a Bobo Vieri goal. In an ironic twist of fate, it was Cannavaro, the man whose record he will almost certainly surpass, who knocked an own goal past him to deny him an opening victory.

Since then, he has been through almost every joy and heartache with us. From the embarrassment and anger of defeat by South Korea in 2002 to the ecstasy of lifting the World Cup in Germany four years later and every emotion in between, Buffon has been our constant companion. Like some indomitable ship’s captain standing on the deck during the most terrifying storm, he has transmitted calm and confidence in the most trying of conditions. As long as we have Gigi, you think, we are going to be OK.

It is not just about the saves, although there have been plenty of those over the years. What feels most admirable is his attitude to playing for his country. Most of us can only dream about representing the Azzurri and soon Buffon will have done it more often than anyone else in history. And yet you get the impression that it means as much to him now as it did when he was a teenager in Istanbul back in 1993.

Some of our sporting superstars seem to take international football for granted or, it appears, consider it something of an inconvenience. The slightest niggling knock or fear of getting injured for a forthcoming club fixture and they are more than happy to drop out of a squad or leave the field of play. With Buffon, however, it is quite the contrary. You would have to knock him out with a tranquilliser dart in order to get him to leave the Azzurri without a fuss.

It is that level of commitment which makes him like a lightning conductor for the emotions of us mere supporters. He seems to know how much La Nazionale means to Italians around the world and channels that power into his performances. When he makes a save, we make a save and when we punch the air to celebrate success, he does exactly the same. He might have more ability than most of us could dream of, but that does not make him feel distant. And his post-match comments carry a kind of dry, self-deprecating humour of which Zoff himself would have been proud.

Such has been the searing standard of his displays that he has made most of his understudies and would-be replacements over the years wilt and wither away. No doubt, he will have to put away the gloves some time in the not-too-distant future and we will all start to appreciate the significance of what we have lost. But, in the meantime, as he hammers out the national anthem against the Czech Republic, we should all say a heartfelt “Grazie” for the 136th time.

Džankarlo Rinaldī

nu, ko? rekords ir atkārtots - Džidžī Bufons dala visvairāk spēļu Itālijas izlasē aizvadījušā spēlētāja godu ar Fābio Kanavāro - 136 spēles! apsveicu, Džidžī un novēlu vēl 100!

par prieku svinībām jāieliek viņa labākie seivi no iepriekšējā mača pret Bulgāriju, kur atkal Bufons tika atzīts par mača varoni:



vispār jāsaka, ka pret Bulgāriju Bufonam jau izsenis 'iet' un sanāk labi seivi. lūk viens ahūns. šis no 2010.gada PK kvalifikācijas cikla 2009.gadā. tieši četrus gadus atpakaļ:



piedāvāju lielo kompilāciju:

Dida mēnesi atpakaļ:



jau teicu, ka 2012.gadā viņš atgriezās profesionālajā futbolā, parakstot līgumu ar Brazīlijas augstākās līgas pastarīti Portugesu. un atgriezās tik veiksmīgi, ka jau pēc sezonas viņu gribēja puse labāko Brazīlijas klubu, bet viņš atgriezās savā dzimtajā Gremio, kurā aizvadīja savus labākos gadus un kļuva par kluba leģendu, pirms aizvadīja tādus pašus gadus un kļuva par kluba leģendu Milānā.
šosezon Dida ir viens no labākajiem vārtsargiem Brazīlijas līgā. ir top trijniekā pēc veiktajiem seiviem un klīnšītiem. atrodas lieliskā formā un, neskatoties uz to, ka Gremio šosezon spēlē ļoti daudz labi pazīstamu un kvalitatīvu futbolistu, tieši Dida ir komandas galvenais līderis un kapteinis.
nu, prieks par labāko pendeļu atsitēju.

seksīgs treniņš Aranzubijam:

Redz kaa ar De Hea gaajis: http://uk.eurosport.yahoo.com/blogs/early-doors/lazy-gea-spent-too-much-time-eating-tacos-150702533.html

jā, lasīju šo. nu, bet ko gribi, kad nopērc 20 gadīgu vārtsargu par 22ļamiem? īpaši spāni.

Kurtuā iecēlis sevi starp pasaules top5 vārtsargiem, kas termo par to sakāms?