Vārtsargi

woow. pie tam Pasvērs izzaudēja visu haipu par sevi pēdējās nedēļās ar pāris ļoti vājiem sniegumiem. par Sīlesenu nenormāls šoks, patiesībā.

termometrs rakstīja:woow. pie tam Pasvērs izzaudēja visu haipu par sevi pēdējās nedēļās ar pāris ļoti vājiem sniegumiem. par Sīlesenu nenormāls šoks, patiesībā.

Interesanti kāds bija LVG atskaites punkts un no kura brīža ņem tekošo formu kā faktoru

nja, jo Silesenam ir masīva statistika. skatoties uz statiem, kas, protams, nav galvenais faktors, viņš ir totāls vilcējs NEKā un ir krietni priekšā visiem komandas biedriem. bet spēlē es viņu neesmu redzējis.
tikmēr Pasvērs ļoti vāji spēlēja ČL divus mačus pēc kārtas, Eredivīzijā pāris vājas spēles kopš mūsu pēdējās Nīderlandes vārtsargu diskusijas šajā topikā, kā arī šodien 3 ielaisti un kaut vai skatoties whoscored, kas nav laba vieta, lai ietu pēc GK statiem, viņam bija ļoti vāja spēle. 5,4 reitings.

Tikmēr poļu Drangovskis ar salauztu kāju... Interesanti, ka Polija uz Kataru taisījās braukt ar 4 vārtsargiem, viens no viņiem nemaz nebija pieteikumā, bet tagad pat nezinu varbūt, ka varētu tomēr Grabaru no FC Kø tomēr izsaukt

termometrs rakstīja:nja, jo Silesenam ir masīva statistika. skatoties uz statiem, kas, protams, nav galvenais faktors, viņš ir totāls vilcējs NEKā un ir krietni priekšā visiem komandas biedriem. bet spēlē es viņu neesmu redzējis.
tikmēr Pasvērs ļoti vāji spēlēja ČL divus mačus pēc kārtas, Eredivīzijā pāris vājas spēles kopš mūsu pēdējās Nīderlandes vārtsargu diskusijas šajā topikā, kā arī šodien 3 ielaisti un kaut vai skatoties whoscored, kas nav laba vieta, lai ietu pēc GK statiem, viņam bija ļoti vāja spēle. 5,4 reitings.

Man tapēc interesanti Van Gāls pats izvēlējās

ik pa laikam atceros, cik izcils talants un arī zvaigzne bija Dāvids De Hē un paskatos, ka jau divus mēnešus aktīvajā sezonā viņš joprojām ir bez kluba. liekas sirreāli.

jau gandrīz 15 gadi ir pagājuši, kopš viņš sāka karjeru augstākajā līmenī. tad arī sākās Atletiko augšupcelšanās. tie bija laiki, kad klasiskie vārtsargi vēl bija slavas augšienē. dzelzs vīri kā Bufons un Čehs bija vēl savos praimos un ar katru sezonu turpināja pierādīt, ka pārdzīvos jebkuru short-term izlecēju kā Kasiljass, kurš, lai gan viņu vienaudzis, bet jau tad tika uzskatīts par new-wave vārtsargu. ar to es domāju, ka līdz ar Ikera uznākšanu uz lielā futbola skatuves, sākās jauna vēsma vārtsargu arodā. šobrīd ir grūti izsekot šīm vēsmām, jo ir tāda sajūta, ka tās notiek ļoti bieži un vairs nav aktuāli tām baigi pievērst uzmanību - vieglāk ir vienkārši sadzīvot.

vieglāk būtu izskaidrot šīs jaunās vēsmas ar kopējā futbola izmaiņām. man personīgi viena no kopējā futbola pārmaiņām, kuras es kā fans izjutu bija atteikšanās no visiem tik ierastajām 4-4-2 un 4-1-2-1-2 (jeb romba) formātiem. kad pussargi bija ļoti vienkārši sadalīti DM, CM, RM, LM, AM pozīcijās un superaktīvais dribleris Luiš Figū bija labais pussargs, superenerģiskais un vienmēr uzbrukumā esošais Pāvels Nedveds bija kreisais pussargs. jaunais supertalants Krištianū Ronaldū bija kreisais pussargs tāpat kā jaunais supertalants Arjens Robēns un vēl neskaitāmie Barnetas, Riberī, Maludā, Kamoranēzī, Bekhemi, Haokini, Visentes, you got the fucking drill.
tad vienu dienu nāca inovācijas un futbols sāka palikt vairāk uzbrūkošs. bumba mazāk tika turēta aizmugurē, lai neizdarītu spiedienu uz aizsargiem, centra spēlētāji sāka palikt nozīmīgāki un ciešāki jeb to vienkārši sāka palikt vairāk. bet galvenais - samazinājās uzbrucēju un malējo pussargu skaits. tagad kreisie un labie pussargi pēkšņi pārtapa par vingeriem, kurus sāka pierakstīt pie uzbrucējiem. es nesaku, ka šī lieta bija jaunieviesums, nebūt. viss pasaulē iet pa apli un vingeri ir sens izgudrojums un fakts. bet tā bija jauna vēsma, kad pēkšņi malējie pussargi pārstāja pastāvēt un visi jaunie malējie pussargi pārkvalificējās par vingeriem un vēlāk vispār par uzbrucējiem. skaidrs, ka tas daļēji bija saistīts arī ar viņu spējām. to nevar noliegt.

lai nu kā, lai neiedziļinātos tukšās sarunās par subjektīvām lietām, kuras daži no mums uztver pārāk nopietni un nociklējās uz izskaidrotiem viedokļiem no pagātnes, Kasiljasa parādīšanās vārtsargu pasaulē bija tieši tik pat liela vēsma kā iepriekš minētais piemērs. es jau neskaitāmas reizes esmu stāstījis ar ko tieši Ikers atšķīrās no 21. gadsimta sākuma vārtsargiem un kā izmainīja uztveri par savu arodu. īsi rezumējot, varētu teikt, ka viņš padarīja vārtsarga pozīciju par vieglprātīgu. es necenšos nomelnot Ikeru un pateikt, ka tas ir slikti, bet tas ir salīdzinājums, kurš visloģiskāk raksturo situāciju. ar to ir domāts tas, ka tradicionāli vārtsargus gan uzskatīja, gan trenēja kā dzelzs cilēkus, kuriem ir jābūt komandieriem laukumā un nekļūdīgiem vienkāršā darba darītājiem.
ja mēs paskatāmies, kas tieši atšķīra 90o vidus līdz 2000o sākuma vārtsargus no tālākās paaudzes, tad tās bija prasības. prasības pēc stabilitātes un drošības. tas bija pats galvenais. es pats gāju tam cauri kā jaunais vārtsargs trenējoties. agrākos laikos vārtsarga kļūda nozīmēja kaut ko neticamu.
es joprojām atceros stāstus, ko lasīju par Ļevu Jašinu - leģendāro krievu vārtsargu, kurš joprojām ir vienīgais šīs pozīcijas spēlētājs, kurš saņēma Zelta Bumbu. jau pēc PSRS krišanas un brīvības iestāšanās, daudzi sāka atcerēties tos laikus drosmīgāk un stāstīja kā patiesībā dzīvoja sportiski PSRS laikā. pēc katras kļūdas Jašinu sodīja gan fiziski, gan emocionāli, gan arī citādos veidos. viņu gan turēja izolatorā, ja viņš PSRS izlases spēlē pieļāva kļūdu, gan lika strādāt vienatnē fiziskus darbus, lai 'reabilitētos', gan arī pazemoja. pīķis nāca uz vēlākajiem PSRS laikiem, kad bija nedaudz brīvāks režīms un mani, kā jaunu vārtsargu, kuram Jašins bija kā Muhameds Alī jebkuram bokserim - ikonas statusā, pārsteidza, cik ciniski fani izturējās pret viņu, kad viņš pieļāva kļūdu. pie viņa mājas dežūrēja fani, kuri pēc lielām uzvarām nēsāja viņu uz rokām, bet pēc kļūdām grupveidā viņu piekāva. jūs spējat ko tādu iedomāties? tas viss notika tajā pašā laikā, kad viņš bija leģenda PASAULES futbola līmenī.

skaidrs, ka mēs runājam par seniem laikiem, taču es sāku trenēties vārtsarga postenī aptuveni 20 gadus atpakaļ un es augu kā vārtsargs tieši tādos pašos apstākļos. ne tādā ziņā, ka mani sita pēc zaudētiem vārtiem, bet tādā ziņā, ka vienmēr pastāvēja šis uzskats, ka tu maksāsi, ja kļūdīsies stāvot vārtos. tu maksāsi ar pazemojumu, ar apsaukāšanos 12-14 gados, tu maksāsi ar to, ka treneris visu priekšā turnīra laikā bļaus uz tevi rupjības, jo būs vīlies tevī, maksāsi ar to, ka vienatnē skriesi 10km krosu un pumpēsies 100 reizes, kad pārējie spēlēs futbolu dēļ vienas neveiksmīgas spēles. tas viss kopā rada apziņu, ka kļūda vārtsarga spēlē ir pats pats sliktākais, kas var notikt un par to ar tevi jebkurš var darīt visu, ko vien grib. un te neiet runa tikai par totālu fizisku kļūdu kā bumbas izlaišanu no rokām, bet par jebko - vāja gola ielaišanu tuvajā stūrī, neprecīzas tālās piespēles padošanu, kas rezultējas pretuzbrukumā, gamaka, jebkas rezultātā būs pārmetums vārtsargam, kas vienmēr tevi iedragās. un vājākie salūzt. tāpēc ir uzskats, ka vājākie nemaz netiek tālāk un visi ir baigi stiprie.
un tieši šo mainīja Kasiljass, kad uznāca uz lielās skatuves. pēc 90o gadu metodes viņam nekad nebija jākļūst par Real vārtsargu. bet viņš izmantoja savu iespēju. viņam arī ļoti paveicās, jo šī iespēja prasīja no viņa tieši to, kas bija viņa spēcīgākā īpašība - fiziskās spējas.
brīdis, kad komandai ir jāmaina vārtsargs vienmēr ir kritisks. tādā brīdī katrs saprot, ka komanda ir kļuvusi vājāka. pirmkārt, tāpēc, ka tagad laukumā ir spēlētājs, kurš ir daudz vājāks par to, kuru viņš nomainīja. otrkārt, vārtsargam ir grūtāk ienākt spēlē, jo uz viņu ir lielāks spiediens un viņam vajag laiku pierast pie bumbas/spēles. vienīgais veids kā viņš var pierast - iesaistoties spēlē. bet vārtsarga iesaiste spēlē ir.... moments. diezgan kritiski.
kā likums šādos gadījumos neviens nevainos jauno vārtsargu pie kļūdām. teiks "nu jā, nu kritiska situācija, pamatvārtsargs traumējās, bija jāliek rezervists." un ar to viss būs izskaidrots. daudz svarīgākas būs šī vārtsarga spēja vilkt fiziski īstermiņā un tas ir tas, ko Ikers darīja izcili. katru reizi, kad viņam deva iespēju viņš atstāja izcilu iespaidu par sevi, jo viņš bija ļoti spējīgs fiziskā ziņā. lieliska reakcija, ļoti atlētisks un, protams, tas ko mēs vēlāk visi uzzinājām - cīņasspars. šīs lietas pret pastarīšu komandām, kuras atnāk līdz taviem vārtiem 2-3 reizes pa spēli vai brīžos, kad esi piespiests pie sienas un tev ir jāatsitās ir vienkārši dāvana. viņš izveidoja sev karjeru ar šādiem momentiem. un viņa vārds kļuva tik skaļš, ka neviens baigi arī nedomāja, a kā būs uz garās distances? nu, gan jau labi, ja jau viņš ČL finālā velk 10 mirušās un ir tik labs vilcējs kopumā, tad jau 38 spēlēs arī būs ahujenna...

un šeit arī samainījās uzskats par vārtsargu spēli jeb sākās jauna vēsma. mums parādījās vārtsargs, kuru vairs neviens nelamāja, kad viņš kļūdījās, jo pirms tās kļūdas viņš izvilka 3 mirušās, kuras 33 gadīgais pamatvārtsargs tīri fiziski nevarētu izvilkt. tas sāka palikt daudz vērtīgāk. un arī populārāk. apvienojiet to ar augošo interneta un sociālo mediju popularitāti un jūs saņemsiet Giljermo Očoa efektu, kurš bija ieskrējies 2006. gadā. bet cik liela izbrīna bija datorkrēslu mitrinātājiem PK 2006 laikā, kad pre-tiktok tiktokeris Očoa sēdēja uz Meksikas izlases rezervistu sola kā trešais vārtsargs, bet laukumā bija 33 gadīgais Dienvidamerikas Bufons Sančess, kurš nelidoja 5m tālumā uz tālo stūri, bet darīja to, kas ir jādara ļoti mierīgi un kontrolējoši. lielās masas nevarēja saprast, kā džeks, kurš lec develē ar kājām pa priekšu var būt vājāks vārtsargs par džeku, kurš spēlēja izlasē vēl 1990. gadā...

De Hē ļāva cerēt, ka tas viss ir negadījums. tas, ka klubi sāk gozēties feisbukā un jūtubē ar retiem skaistiem momentiem vairāk, nekā domāt par ilgtermiņa rezultātiem, kas ir svarīgi faniem ir tikai laika jautājums. De Hē bija fiziski apdāvināts, bet arī klasiski trenēts vārtsargs, kurš jau 19 gadu vecumā bija gatavs pārņemt Kasiljasa posteni izlasē. viņā bija manāma tā pārliecība, kas piemit veterāniem un nepaļaušanās uz jaunību/fizisko spēku, kas arī deva viņam daudz akcijas.
viņam par nelaimi Spānijas futbols pāris iepriekšējos gados padarīja Kasiljasu par supervaroni un, būtība, par nepieskarāmu. tie no mums, kuri sekoja izlašu futbolam tuvāk divtūkstošo vidū gan jau atcerēsies, ka līdz uzvarētajam EURO2008 Kasiljasa statuss izlasē nebija viennozīmīgs. jā, skaidrs, ka viņš bija Spānijas labākais vārtsargs tajā laikā, jo Spānija nekad nebija spēcīga vārtsargu skolas ziņā un vienīgais konkurents Kanizaress bija jau vecs. bet jaunie jau bija Ikera līdzinieki Valdess un Reina, kuri darīja to pašu ko Kasiljass, tikai zemākā līmenī un vēl daudz nepārliecinošāk.
2004. gadā spāņu fani rakstīja petīciju, lai par pirmo numuru atgriež Kanizaresu, kurš uz to brīdi bija de-facto Nr.1 gan 2000., gan 2002., gan 2004. gadu turnīros, bet vienmēr kko sapisa. un 2005. gadā pēc vairākām kļūdām PK06 atlases ciklā Ikers tiešām zaudēja savu vietu izlases vārtos. izrādījās gan, ka visi, kas nāca aiz viņa nav necik stabilāki, bet tad nāca zelta laiki, kuru laikā pa Ikera vārtiem 6-7 gadu laikā tika sists savas varbūt 10 reizes un ar to pietika, lai viņš kļūtu par to, kas viņš ir palicis atmiņā visiem.

ar visu to De Hē kļuva par Spānijas Nr.1 tikai 25 gadu vecumā. vismaz 5 no iepriekšejiem dzīves gadiem esot krietni labākam vārtsargam par Ikeru, kurš 2012., 2014. gadā spēlēja izlasē tikai uz simbolisma pamata. bet arī debija 25 gados nav nekas slikts. deviņdesmitajos gados leģendārie vārtsargi debitēja izlasē ap 30 - Kāns, Paļuka, Dida, Toldo, Lēmans, Kupē un daudzi citi. bet Dāvidam rezultātā ir tikai 2 turnīri kā Nr.1 un uz 32 gadiem ir tikai 45 spēles izlasē. vai mēs varam teikt, ka spāņiem ir bijis labāks vārtsargs par viņu šajos gados? uzplaiksnījumi ir bijuši. skaļākais bija Djēgo Lopezs, kurš uz 2 gadiem bija spāņu labākais GK, bet klubu līmenī. taču no paaudzes, kas beidza De Hē karjeru izlasē? man tā neliekas.

beigās 'vājo' vārtsargu vēsma pārņēma šo arodu. treneri tā arī nespēja atrast viduspunktu starp brutalitāti, kas mums deva izcilus vārtsargus, bet salauztas sirdis un vieglprātības ļaušanu, kas deva dopamība devu un popularitāti soctīklos, bet vājus vārtsargus. mums bija cerība, ka tas viss bija tikai negadījums, bet tā cerība piedzīvoja vēl skarbāku kritumu un bija tikai apmāns par to, ka ir vēsma.