Nenovērtētākie talanti

Skatījos Rekobā un citu tuvu futbolistu video un ienāca prātā doma, ka varētu izveidot tādu topiku, kurā varētu tikt apspriesti nenovērtētākie, bet spilgti un talantīgi futbolisti. Domāju, ka mums ir ļoti daudz futbola vēstures pazinēji un dziļi eksperti, tāpēc šis topiks varētu būt diezgan aktuāls pirmās minūtes, stundas, hz.

Protams, varētu ielikt Rekobā meistarvideo. Viņš noteikti ir viens no pēdējo divu desmitgažu talantīgākajiem futbolistiem, kuram traumas un personīgā nepārliecība tā arī neļāva sevi realizēt. Bet nē. Kā pirmo, no sevis, ielikšu Irānas pussargu Ali Karimi, kuru, iespējams, daži vēl atcerās pēc viņa spēlēm Bayern sastāvā.
Karimī ir aptuveni trīs Kakā vērts, astoņpadsmit Ibrahimoviču (tikai ar smadzenēm), kā arī viņš nav gejs, tāpēc salīdzināt ar Ronaldū nevarētu. Lai nu kā, biju pavisam piemirsis par šo ģeniālo bumbas dzenāju, līdz šodienas Milānas draudzības spēles ar Al Ahly, kurā Ali Karimī drāza visus penšus un stulbus nigērus pēc kārtas. Lasot golkoma komentārus par spēli, sapratu, cik gan sekla ir mūsdienu futbola jaunatne, ka pat nezina tādu futbolistu.. kauns.
Diemžēl viņam ir jau 33 gadi un viņš pārāk daudz runā to, ko domā. Viņa politiskie un reliģiskie uzskati bieži vien stājās par pamatu tam, ka Karimi bija izslēgts no nacionālās izlases, kā arī vairākām Irānas komandām, kurās viņš ir spēlējis. Neskatoties uz to, Karimi visas savas karjeras laikā ir arī iedzīvojies nopietnās traumās, kuras maksāja viņam daudz. Spēlējot Bavārijā, bieži vien Karimi guva sīkas traumas, kuras liedza viņam rast uzticību treneru acīs. Tāpēc viņa karjera Eiropā neizvērtās tā, kā to gribētos un tā, kā tas bija paredzēts. Bet, neapšaubāmi, viņš ir Irānas sporta dievs (tur pat ir zelta statuja viņam par godu) un šodien bija prieks pavērot veco, labo Ronaldiņjo skolotāju.

Hz, jāpadomā, tā uz sitiena nekas nenāk prātā. Nu pats raksti, ka Karimī bija traumatisks. Tad jau varbūt vnk traumatisks nevis nenovērtēts.

Labi, lai nu kā - bet šis ir uz doto mirkli mans gada fav citāts: ''Karimī ir aptuveni trīs Kakā vērts, astoņpadsmit Ibrahimoviču (tikai ar smadzenēm), kā arī viņš nav gejs, tāpēc salīdzināt ar Ronaldū nevarētu.''

gada?

nē, nu, nenovērtēts tādā ziņā, ka nespēja pilnīgi izmantot savu talantu. izšaut visu, sacīt jāsaka.

āāāā, es esmu tik nožēlojams! Karimī ir 32 gadi. viņš ir dzimis 1978.gada 8.novembrī.

termometrs rakstīja:Lasot golkoma komentārus par spēli, sapratu, cik gan sekla ir mūsdienu futbola jaunatne, ka pat nezina tādu futbolistu.. kauns.

Golkoma komentārus lasīt nav vērts, absolūtais vairākums tur ir no tādām futbola lielvalstīm kā Indonēzija un Apvienotie Arābu Emirāti, ar attiecīgu priekšstatu par futbolu.

Ja visi talanti, kuri uzspīd, tiktu novērtēti un spētu uztaisīt kolosālu karjeru, tad futbols būtu vienīga pornogrāfija.
Teikšu - Miholaps.

Eh, ja jau jūs vēlaties tikai piekasīties vārdiem un formulēt virsrakstus, tad es turpināšu savu listi.
Vakar ierakstīju Āzijas Maradonu - Ali Karimī, kaut gan manā ar futbolu saistītajā topā augšgalē vienmēr ir bijis un būs mans pirmais futbola elks - Alvaro Rekobā.
Vairāki sporta autori un eksperti ir saukuši Rekobā par pasaules labāko futbolistu, kurš tā arī nespēja sevi realizēt. Jau agrā vecumā viņš kļuva populārs Urugvajā, kur spēlēja līgas spēcīgākajās komandās - Danubio un Nacional. Tieši tajā laikā no laukumiem izzuda Maradona un Rekobā bija tas, kuram bija jākļūst par Djēgo aizstājēju (ibio, tie viņa Maradonas goli, kur viņš apved visus pretinieku komandas spēlētājus un...). Tāpēc jau 20 gadu vecumā viņu nopirka Inter. Itālijā viņs debitēja ar sprādzienu. Pirmkārt, viņa debijas spēle bija arī Ronaldo debijas spēle Inter rindās. Bet, neskatoties uz to, Rekobā savā debijā guva divus vārtus. Jau pirmajos mēnešos Rekobā sāka rādīt to, kāpēc viņu dēvē par nākamo pasaules labāko futbolistu. Lai nu kā, pavisam drīz viņš sāka iedzīvoties savainojumos. Ar laiku savainojumi bija nopietnāki un nopietnāki, kas noveda līdz tam, ka Rekobā vairāk savas karjeras laika pavadīja dziedējot traumas, nekā spēlējot futbolu.
Lai gan, neskatoties uz traumām, eksperti tās neuzskata par galveno cēloni tam, kāpēc Alvaro tā arī nekļuva par to futbolistu, kuru no viņa gaidīja. Lieta bija motivācijā. Rekobā ir augstākās klases profesionālis, viņš nekad nebija vazājies pa klubiem un pārkāpis kluba noteikto ētisko režīmu. Līdz ar to, viņš ļoti ātri kļuva par Moratī labāko draugu, Inter simbolu un fanu mīluli. Bet, pēc ekspertu vārdiem, viņam pietrūka motivācija spēlēt ar pilnu pašatdevi. Un tā arī bija: kad Rekobā gribēja, laukumā viņam nebija konkurentu. Viņš varēja gūt cik vien gribēja vārtus, viņš varēja gūt vārtus kā vien viņš gribēja, viņš varēja vienkārši priecāt publiku ar savu neticamo tehniku un ātrumu. Bet tādas spēles sanāca vien pāris reizes gadā.
Vienā rakstā bija ļoti interesants salīdzinājums, kur tik salīdzināts Alvāro ar Raūlu. Salīdzinājums bija tāds - Rekobā bija viss. Viņam no tehniskā aspekta blakus nestāvēja neviens - viņš bija neizsakāmi tehnisks, ātrs, ļoti gudrs spēlētājs, kurš spēja viens uzvarēt spēli. Raūlam, salīdzinot ar Rekobā, nav bijis ne ātrums, ne tehnika, ne kas cits, kas varētu viņu pielīdzināt Alvaro. Bet tajā pašā laikā, Raūls bija cīnītājs. Viņš katrā spēlē atdevās par 110% un bija īsts komandas līderis. Tāpēc Raūls, kurš neapšaubāmi nebija tik apdāvināts kā Rekobā, izcīnīja visus iespējamos titulus un nominācijas, kā arī pārsita milzum daudz rekordu, kamēr Rekobā tā arī nekļuva pat ne tuvu par to, ko no viņa gaidīja. Bet tas tā.
Rekobā Interā pavadīja gandrīz 13 gadus (pusgadu 1999.gadā tika izīrēts Venecia komandai un 2007/2008.gadu sezonu pavadīja Torino klubā arī uz īres tiesībām). Šajā laika posmā viņs kļuva par vienu no Inter mīlētākajiem spēlētājiem (neskatoties uz to, ka klubā bija tādi spēlētāji kā Ronaldo, Vjēri, Zanetī, Paļuka, Toldo, Krespo, Ibrahimovičs (gailis, ibio) un daudzi citi) kluba pastāvēšanas laikā, par visdārgāk apmaksāto futbolistu Itālijā, par kluba kapteini un simbolu, nedaudz vairāk kā 200 mačos (hz, cik tur precīzi beigās ir), guva aptuveni 80 vārtus, izcēlās ar neticami lieliskiem sitieniem un goliem pat no laukuma centriem, neticamiem soda sitienu izpildījumiem un daudz cita.
Pats viņš atzīst, ka nekad nebija aizdomājies par to, ka varētu kļūt par pasaulē labāko futbolistu, jo, viņaprāt, ir sasniedzis visu, ko vēlējies (spēlēja vienā no pasaules top klubiem, kļuva par Itālijas čempionu, kļuva par izlases kapteini, guva vārtus Pasaules Kausā un atgriezās savā dzimtajā klubā Danubio).
Domāju, ka šis gadījums parāda to, ka, lai kļūtu par ievērojamu futbolistu ir nepieciešams ne tikai talants un skils, bet arī griba un motivācija. Jā, Rekobā bija neticami traumatisks (no 2002. līdz 2004. gadam viņš aizvadīja tika 10 spēles), bet, neskatoties uz to, viņam pietrūka kaut kā vairāk, jo, piemēram, tas pats Ronaldo savā karjerā pārcieta ļoti smagas traumas, Raūls, kurš iekaroja praktiski visus iespējamos statistiskos topus, salīdzinot ar Rekobā, bija vien niecība, utt.
Lūk labākais video ar emocionālām beigām...


Lūk, kā debitē dievi. Iznākot uz maiņu, pēdējās 10 minūtēs no 1:0 pārvērš rezultātu 1:2, abus vārtus gūstot vairāk nekā no 30 metriem.

Termo, lasot tavu stāstu, paliku dikti izbrīnīts. Varbūt vari iepostot kādu Rekobas golu, kurā viņš apved ''visus pretinieku komandas spēlētājus''? Nu, vai vismaz pusi no pretiniekiem.

tas ir kaut kāds 1995. gads. bija vairāki video, bet čali, kurš ielika kādus 100 Rekobā video jūtubē nobanoja, tāpēc puse manu kolekcionēto video pazuda. bet šis ir tāds pazīstamākais..

termometrs rakstīja:tas ir kaut kāds 1995. gads. bija vairāki video, bet čali, kurš ielika kādus 100 Rekobā video jūtubē nobanoja, tāpēc puse manu kolekcionēto video pazuda. bet šis ir tāds pazīstamākais..

Lielisks gols! Man jau būtu labāk paticis tāds tīrāks slaloms, kurā vairāk tiktu apspēlēti pretinieki, nevis apskrieti. Vēl kāds ir?

Sky rakstīja:

termometrs rakstīja:tas ir kaut kāds 1995. gads. bija vairāki video, bet čali, kurš ielika kādus 100 Rekobā video jūtubē nobanoja, tāpēc puse manu kolekcionēto video pazuda. bet šis ir tāds pazīstamākais..

Lielisks gols! Man jau būtu labāk paticis tāds tīrāks slaloms, kurā vairāk tiktu apspēlēti pretinieki, nevis apskrieti. Vēl kāds ir?

nu, es jau ļoti sen biju redzējis iespējams tik pat vecu video, ar tādu pašu (neatceros, cik tīrs slaloms tur bija), bet vairs nevaru atrast. lai nu kā, pavēro to garo video, tur ir ļoti daudz lielisku golu.
tagad rakstu vienu darbu, pēc tam pameklēšu savos krājumos, varbūt atradīšu kādu līdzīgu video.

Sky rakstīja:

termometrs rakstīja:tas ir kaut kāds 1995. gads. bija vairāki video, bet čali, kurš ielika kādus 100 Rekobā video jūtubē nobanoja, tāpēc puse manu kolekcionēto video pazuda. bet šis ir tāds pazīstamākais..

Lielisks gols! Man jau būtu labāk paticis tāds tīrāks slaloms, kurā vairāk tiktu apspēlēti pretinieki, nevis apskrieti. Vēl kāds ir?

Kko Džordža Besta stilā.

Mans kandidāts būtu Sergio Javier Goycochea

Goycochea was the substitute for Nery Pumpido both in River Plate and in the Argentine national team, and got his big break in the 1990 FIFA World Cup, when Pumpido was injured in Argentina's second group game against the Soviet Union. Goycochea was then the goalkeeper in the penalty shootout in the quarterfinal game against the Yugoslavian team. In the semifinal game against Italy, he saved penalty kicks in the penalty shootout from players Roberto Donadoni and Aldo Serena. He was also close to saving the heavily criticized game-winning penalty kick of the 1990 World Cup final against Germany, which Argentina lost 0-1. He was chosen as the goalkeeper of the Cup's All-Star Team.

Manuprāt visu laiku labākais 11m sitienu atvairītājs (domāju, ka pat labāks par Kasiljasu). Žēl, ka tā nepaveicās ar Eiropas klubu. Diez vai Francijas 2.divīzija bija viņa potenciāla virsotne. Goikočea, starp citu, ir izteikti Dienvidamerikas indiāņu vaibsti.

ej nost, lai cik es esmu interesējies, lasījis, skatījies un zinājis par visiem PK, sākot ar 86., par šito vārtsargu dzirdu pirmo reizi...
no vienas puses žēl, ka futbolā nav tā kā handbolā, kur uz pendelēm var mainīt vārtsargu. piemēram, ja rezerves vārtsargs labāk atvaira 7m metienu, kad ir pendele, viņš uznāk uz laukuma, atsit vai nē, un iet atpakaļ uz sola.

termometrs rakstīja:ej nost, lai cik es esmu interesējies, lasījis, skatījies un zinājis par visiem PK, sākot ar 86., par šito vārtsargu dzirdu pirmo reizi...
no vienas puses žēl, ka futbolā nav tā kā handbolā, kur uz pendelēm var mainīt vārtsargu. piemēram, ja rezerves vārtsargs labāk atvaira 7m metienu, kad ir pendele, viņš uznāk uz laukuma, atsit vai nē, un iet atpakaļ uz sola.

90.gadā Goikočea praktiski viens pats aizvilka Argentīnu līdz finālam...nu labi, tas gan ir nedaudz pārspīlēti, bet "pendeļu" sērijas runā pašas par sevi. Nekad gan jau nebūtu interesējies par šo vārtsargu, ja jau kopš bērnības mans tēvs, kā jau liels Argentīnas fans, nebūtu piestāstījis pilnas ausis par šo vārtu vīru. Klasikās arī pievērsu viņam uzmanību, un patiešām ievērības cienīgs personāžs. Finālā gandrīz paņēma to negodīgi piešķirto "pendeli", tomēr Brēmes sitiens allaž bijis viens no spēcīgākajiem Vācijas izlasē, tāpēc daudz variantu nebija. Šķiet, ka ar pirkstiem Serhio tomēr aizskāra bumbu.

Jā, handbolā tā ir interesanta īpatnība, tomēr futbolā maiņas ir limitētas, tāpēc šāda iespēja nav pārāk reāla. Futbolā rezerves vārtsargs vienīgi var dot padomus pirms "pendeļu" sērijas. Reizēm lieti noder.

Grūti pat kādu iedomāties.
Nāk prātā tas pats Okoča, bet nu nejūtos tik gudrs, lai varētu tik plaši par viņu pastāstīt. Bet cik esmu redzējis un dzirdējis par viņu, nepaveicās, ka tālāk par Boltonu netika.
Reijess? Varētu būt pie nerealizēto talantu plaukta, bet arī, tajā laikā vēl EPL spēles nevēroju, lai varētu pateikt ko vairāk. Bet talants laikam jau ir bijis ievērojami lielāks, nekā viņa karjera izvērtās.
Kas vēl... Ben Arfa - mūžīgi perspektīvais. Ok, tas vēl jauns. Kanu varbūt būtu prasījusies spožāka karjera (vismaz vados pēc tā informācijas daudzumiņa, cik nu par viņu zinu).
Grūti pat iedomāties, kas vēl...

Es tomēr nevaru nepiepisties joprojām par diskusijas nosaukumu. Spriežot pēc komentiem, te runa drīzāk ir par līdz galam NEREALIZĒTIEM talantiem, kuriem potenciāls bija dots dahuja, bet dažādu faktoru mijiedarbībā sanāca tā - so so.

Makmanamans, Ouvens, Pahars, Kanu, Sičovs, Izmailovs.

Tas tā uz ātro. Nu vēl jau lērums PSRS laika futbolistu, kas bija monstri, bet kuriem vnk nepaveicās piedzimt debīlā sistēmā. Streļcovs kaut vai.

Gunner rakstīja:Nāk prātā tas pats Okoča, bet nu nejūtos tik gudrs, lai varētu tik plaši par viņu pastāstīt. Bet cik esmu redzējis un dzirdējis par viņu, nepaveicās, ka tālāk par Boltonu netika.

Par Okoču arī iedomājos, es kā viņa virsotni gan liktu PSG, kas viņu iegādājās par rekordlielu summu, bet tā kā tad info un iespējas skatīties spēles bija knapākas, tad īpaši nezinu, kā viņam viss izvērtās Parīzē.
Katrā ziņā pēc tā psihā dribla (laikam Bundeslīgas spēlē), kur viņš izraustīja trīs aizsargus un vārtsargu, ko rādīja PK98 preview, jūs noteikti zināt, par kuru epizodi ir runa, likās, ka spējīgs viņš ir uz daudz ko, katrā ziņā vairāk par PSG un Boltonu.

Kānam mute pilna ar zāli

Domāju vēl var piemest tādus kadrus kā rumāņu kobra - Adrians Ilije.
El Hadži Diufs, kuru Pelē iekļāva savā TOP 100 "greatest living footballers" (stulbais marazmātiķis).
Protams, Euro 2004 skaistulis Milans Barošs.
Jāpiemin noteikti arī Adrians Pulverītis Mutu. Pats sev sapisa lielu daļu karjeras, perspektīves bija ļoti plašas.

Moš vēl beļģu zvaigznīte Emīls Mpenza?

EDIT: Ā, vēl kādreiz bija tāds brazīļu čuvaks Denilsons, kurš kādu brīdi bija dārgākais futbolists pasaulē, bet pēdējos gados tusēja kkādos Afganistānas līmeņa čempionātos. Ja tā padomā daudzi uzpeld

march_2k rakstīja:
Par Okoču arī iedomājos, es kā viņa virsotni gan liktu PSG, kas viņu iegādājās par rekordlielu summu, bet tā kā tad info un iespējas skatīties spēles bija knapākas, tad īpaši nezinu, kā viņam viss izvērtās Parīzē.
Katrā ziņā pēc tā psihā dribla (laikam Bundeslīgas spēlē), kur viņš izraustīja trīs aizsargus un vārtsargu, ko rādīja PK98 preview, jūs noteikti zināt, par kuru epizodi ir runa, likās, ka spējīgs viņš ir uz daudz ko, katrā ziņā vairāk par PSG un Boltonu.

Klīst runas, ka viņš nokavējis ar savu pāreju uz Boltonu. Būtu uzpeldējis ātrāk, būtu ceļi uz ko augstāku.
Iespējams, ka, jā, zinu. Stabili, ka esmu redzējis to driblu, tik tagad tā par 100% gan neatceros, kāds tas bija.

labdien rakstīja:
El Hadži Diufs, kuru Pelē iekļāva savā TOP 100 "greatest living footballers" (stulbais marazmātiķis).
Protams, Euro 2004 skaistulis Milans Barošs.
Jāpiemin noteikti arī Adrians Pulverītis Mutu. Pats sev sapisa lielu daļu karjeras, perspektīves bija ļoti plašas.

Diufs un Barošs vismaz man ietu kategorijā "1 turnīra futbolisti", bet pie nerealizētā talanta jau arī viņi iederas.
Mutu jū, bija ļoti bīstams uzbrucējs līdz tam pašam incidentam, bet tu jau uzrakstīji, ka pats vainīgs. Vakarā mayb kaut kas vēl ienāks prātā. Šādas tādas idejas jau ir. Bet 1ām kārtām jau vakara programmā spēle ar City!

Hosa rakstīja:Mans kandidāts būtu Sergio Javier Goycochea

Laba kandidatūra! Daudziem no foruma varētu šķist, ka šis vārtusargs bija pārākais talants, kurš veiksmes trūkuma dēļ nespēja veiksmīgi trāpīt pareizā klubā. Nebūt ne. Lieta te pavisam savādāka.
Goikočea viduvējs Argentīnas čempionāta līmeņa vārtusargs ar saviem plusiem, dažiem mīnusiem. Vājš uz izgājieniem, arī slikta pozicionālā spēle pie standartsituācijām. Tomēr dzīvē viss ir savādāk, kādam tā veiksme agri vai vēlu uzsmaida. Šoreiz viņa bija Pumpido izskatā, kurš kuriozā veidā lauza sev kāju spēlē pret Padomju savienību. Vietā stājās Serhio, kuram katastrofāli trūka spēļu prakses, gandrīz vesela sezona kopš pēdējās spēles Kolumbijā (kluba nosaukumu neatceros). Argentīnas izlases blāvais starts un trešā vieta grupu turnīrā, galīgi nav iedomājams, tomēr komanda izlīda caur adatas aci un kvalificējās pat no 3. vietas. Malači. Spēlēs pret ļoti spēcīgo Dienvidslāviju, vēlāk pret saimniekiem itāļiem, kuriem jau bija paradzēta vieta finālā, Serhio nodemonstrēja pašu elementārāko - viss ģeniālais ir vienkāršs. Pendeles nevis minēja, bet gāja tīri uz bumbu un reakciju. Tas attaisnojās. Arī fināla Brēmes pendeli ar labo kāju (!) precīzi uzminēja, bet pietrūka dažu centimetru. Saka jau, ka Rietumvācijas uzvara bija iepriekš izplānota pateicoties itāļu futbola federācijai. Karjeras augstākais punkts, noteikti ir divas uzvaras K(ž)opā Amerika (1991, 1993), kurā arī atklājās nākošais Argentīnas supertalants un izlases līderis(neteikšu, paši zināt kurš) .
Žēl, tā arī viss beidzās...

[quote="Hosa"]

termometrs rakstīja:90.gadā Goikočea praktiski viens pats aizvilka Argentīnu līdz finālam...nu labi, tas gan ir nedaudz pārspīlēti, bet "pendeļu" sērijas runā pašas par sevi.

50 uz 50, teiktu es. 50% Goikočea, 50% mans elks. Ir pamatojums.

Man dikti patīk simboliskās izlases. Nu tad nerealizētā potenciāla komandu sākšu ar kādu Termo iespējams ļoti labā atmiņā esošu vārtsargu.

GK - Fabians Karini
Vārtsargs, kurš varēja sasniegt daudz, jo viņam bija viss - gan meistarība, gan pozicionālā gudrība, kurš priekš vārtsarga jaunā vecumā izcīnīja pirmā vārtsarga vietu izlasē, bet kuru noraka klubu karjeras izvēle, pie tam nevis viena, bet veselas divas. Pirmā bija pāreja uz Juventus, kur nebija nekādu izredžu izkonkurēt sākotnēji van der Sāru, pēc tam Bufonu, otrā - no Juventus uz Inter (kā Juve toreiz spēja apvārdot Morati maiņā pret rezerves vārtsargu atdot labāko Itālijas aizsargu Kanavaro, vispār ir kaut kas neizprotams), kur urugvajietis aizsēdējās vēl dziļākā rezervē. Tagad 31 gadu vecumā pēc Eiropā piedzīvotās vilšanās ir atgriezies dzimtenē, un kaut gan vārtsargiem karjera tādā vecumā vēl nav tik tuvu beigām kā laukuma spēlētājiem, droši vien nepārstāj nožēlot jaunībā pieļautās kļūdas karjeras attīstībā.

bļāā, Karini.... jā, es jau ļoti ilgu laiku kā biju aizmirsis tādu. pēdējo reizi par viņu runāju tieši ar Tevi iekš SC.com. vot jā, viņš varēja kļūt par Urugvajas Bufonu, bet beigās nekļuva ne par ko. žēl, bet tā bieži gadās, kad tev ir tik spilgts talants jau tādā agrā vecumā.