Futbola vēsture

kurš tad atcerās Bergkampa golu? nesen, kad lika statuju, lielākā daļa mūsdienu fanu vispār to redzēja. nevienā PK vai vienkārši izlašu promo nekad nefigurēja ne viduvējs izlasē Bergkamps, ne viduvējā Nīderlandes izlase. bet Raūlu un viņa momentus 10 gadus no vietas ČL promīšos rādīja, redzēja miljoni. reāli Bergkampa gols ir viens no most underrated momentiem futbola vēsturē. tak neviens par to nekad mūžā neiedomājas, liecieties mierā, opji.

Raūls un izlase pretrunīgi. no vienas puses daudz golus sasita un visu laiku labākais skorers ļoti ilgi bija. tīri formāli attaisnoja sava ikonisma no Real statusu, jo bija arī kapteinis, kuru mīlēja. no otras puses, protams, goli lielajos turnīros. nu, Mesī to arī nav pavisam, bet viņa karjeru tas neietekmē. bet Spānija vispār bija interesanta izlase tajos laikos. tur ļoti daudz supertalantu un padevušos spēlētāju klubu līmenī flopoja. kāda viņiem paaudze divtūkstošo sākumā bija cerīga, a? visās pozīcijās bija lielisk ispēlētāji, kuri bija ne tikai ar potenciālu, bet reāli gatavi un pieredzējuši frukti, kuri sevi jau bija pierādījuši klubos. visos turnīros tak stragloja un flopoja. Visente un Jaokins iespējams lielākie izlases flopi vēsturē, bet klubu karjera bija laba abiem. pirms tam Valerons, Albelda, Elguēra, kuri bija lieliski La Ligā izlasē neko nespēja darīt. pat arī Kasiljass līdz zelta paaudzei divtūkstošo beigās davilka un tad kļuva par leģendu, bet līdz tam spēlēja zem ierastā līmeņa. Lietuvām un Austrijām gamakus laida, bet lieliski spēlējošais Kanizaress savas iespējas arī neizmantoja, jo flopoja. kā nomelnota tā izlase bija.

a Madridē Raūls jau nebija smailes uzbrucējs kāds viņš bija izlasē. izlasē jau arī ne vienmēr - Morjentess kādu laiku priekšā spēlēja. arguably tās spēles arī bija labākās Raūla spēles. Madridē viņš bija CF, kurš pienesa bumbas Ronaldo, Morjentesam un citiem skoreriem. pie tā pats sita vairāk nekā viņi. tāpēc jau tā darba rūķa reputācija.

Tifo par Bjelsu:



Bjelsa ir viens no tiem cilvēkiem, kuram ir nenormāls statuss, ikonisks bezmazvai, bet nav īsti skaidrs kāpēc. to saprot tikai īstie spečuki, kuri ir bijuši viņa saskarsmē. bet tādi jau laikam tie pamatlicēji ir, viņi par karjeru baigi nedomā.

Spriežot pēc taimkodiem - vērts noklausīties:



Taimkodi: https://www.sports.ru/tribuna/blogs/podcasts/2434686.html

Par tām balsīm galvā trakums, bet prikols tāds, ka kas tāds var notikt ar jebkuru. Visuma spiediens, ar vecumu tas var uznākt, pilnīgi normāli, galvenais nespridzināties publiskā vietā.

Neticama vārtu mašīna. Vienkārši graujoša statistika, vēl pirms Mesī un Krona. Protams, varam diskutēt par Portugāles čempionāta līmeni, bet tie cipari tajā laikā šķita anomāli pat priekš tā turnīra. Pietam, bombardēja arī Čempionu Līgas grandus. Garš, bet tehnisks un plastisks. Lieki piebilst, bet piedzima Brazīlijas X paaudzes laikā, līdz ar to durvis uz izlasi bija slēgtas. Toreiz daudzi pārmeta Skolari ne tikai Žardela ignorēšanu, bet arī Romario un Elbēra neiekļaušanu izlasē. Taču būsim godīgi - tādu monstru sēdēšana uz rezervistu soliņa radītu tā saucamo bumbas ar laika degli situāciju, kā to raksturotu Anatolijs Kreipāns.

Tā arī nenonāca lielā grandā, lai gan tā laika Porto nebija pēdējais klubs Eiropā.

Nezināju, ka pūta. Labi, ka pārstāja. Viss dēļ vecenes, protams.

10 gadi tai pašai spēlei pēc kuras pērtiķis bļāva kamerā FUKING DISGREIS, pilnībā pazemojot savu nāciju.

Razobraļi - https://www.sports.ru/tribuna/blogs/mama4h/2441857.html - Pikē bija roka un pendele, viss pārējais - no pirksta izzīsts bulšits un veceņu cienīgas emocijas. Zilie nekad nav mācējuši zaudēt.

jā, tā spēle bija apkaunojums tā jau tajos laikos nemīlētajai Čelsijai. leģendārie kapteiņi Ballaka un Drogbā veidolā parādija kā jāuzvedās, ja tu esi vienkārši pidrila.

tieši par Balaku pagāšnedēļ atminējos nez kāpēc. atcerējos, ka viņu sauc par lielāko lūzeri futbola vēsturē. nekad īsti tam neesmu piekritis, bet tad sāku prātā rēķināt viņa titulus un padirstos titulus, nu, tas točna ir lūzeris - esot līderis, labākajos gados, zaudēja PK02 finālu, ČL02 finālu, aizgāja uz vājāko Bavāriju vēsturē, kurā neko nesasniedza, bet kura sasniedza visu pēc viņa aiziešanas, aizgāja uz potenciālo Čelsiju, kura tieši viņa laikā piedzīvoja masīvu krīzi un uzreiz pēc viņa aiziešanas vinnēja visu, ko vien varēja iedomāties, izgāzās vieglākajā grupā EURO04 ar daudzuprāt spēcīgāko un talantīgāko Vācijas izlasi, izgāzās PK06, zaudēja finālu EURO08, visam pa virsu sastrīdējās ar izlases vadību un nenospēlēja pat simto spēli izlasē, ko viņam dāvināja vairākkārt (palika pie 98). tam visam pie reizes neviena dzīva dvēsele neatcerās Ballaku un ne ar ko viņš atmiņā nav palicis nevienam fubtola ekspertam. ne viņš golus leģendārus sita, ne viņš ko vinnējis, bet ir bijis ritīgs kretīns, idiots un neaudzināta cūka. lūk reputācija cilvēkam.

Jauna rubrika:



Principā visam piekrītu. Vienīgi Šmaihels vienmēr šķitis tāds pārvērtēts. Un galu galā, pat TOP 15 nav Rikardo Zamoras?!

Centra aizsargos neorientējos.

Jašins ar Kānu pārāk tuvu Bufonam. viņi kopā varbūt sakrāj 9,2 punktus.

Jašins ir tikai vārds, bet Kāns ir tikai seja. pa lielam pirmā skilus neviens nav redzējis, jo tas spēlēja aiz dzelzs aizskara, kur huj zina kas notika un, protams, visi bija supermeni, betmeni un dievi. otrs bija nenormāli harizmātisks, biedējošs un interesants, bet viņa skili arī līdz ar to tika vērtēti neobjektīvi. vārtsarga karjeru vislabāk statistiski raksturot var karjera izlasē - Kāns kļuva par Nr.1 Vācijas izlasē gandrīz 30 gadu vecumā un vēl savos, tā dēvētajos, zelta gados jau bija Nr.2 aiz Lēmana. Bundeslīga līdz pat Kāna pēdējai sezonai bija arī sava veida dzelzs aizsakars, kur sazin kas notika, jo nevienam tā neinteresēja (atgriežamies pie neskaitāmajiem brazīļu uzbrucējiem, kuri bombīja Bundeslīgā, Francijā, bet izlasē nez kāpēc vispār nekotējās). tas īsais praims, kas Kānam bija no 1998. līdz 2002. bija fenomenāls. tajā viņš izveidoja sev nenormālu vārdu un bija viens no labākajiem pasaulē, bet tas arī viss. viņam bija 4-5 gadi. par maz priekš vārtsarga, par maz..... tāds vārtu Ronaldiņjo - ietekme un statuss milzīgs, bet līdz best ever pietrūkst gadu piecu tādā pat līmenī.
bet līdzīgi kā ar Jašinu - neviens post-padomju cilvēks nekad mūžā nespēs pateikt sliktu vārdu par Kānu, vai neielikt viņu TOP3 best ever. jo uz mums, vārguļiem, spēlē tādas lietas kā bailes, harizma, brutalitāte, tāpēc pohuj kā Kāns spēlēja, bet visi bija ahujā no tā kā viņš bļāva, ārdījās, sita gan pretiniekus, gan savējos. cieņa pret autoritāti ir lielāka nekā pret objektivitāti.
ā, jāpiemin vēl, ka Kāns bija viens no tiem spēlētājiem, kurš varēja fenomenāli aizvadīt spēles un sezonas, bet nozīmīgākajos brīžos tad tomēr lažu laida visai stabili, vai ne? visus izšķirošos golus, ko viņš Bavārijā vai Vācijas izlasē ielaida bija pa lielam viņa dīvainās tehnikas vai skila neesamības rezultāti. daudzi objektīvie eksperti, kuri, saprotams, ir nedzirdami atzīst, ka Kāns ir tik īpašs kā vārtsargs, jo viņa dabīgais talanta līmenis ir ļoti zems un visu viņš ir sasniedzis pateicoties savai zvērīgajai attieksmei un cīņas sparam. tuvajos stūros, gamakos un caur rokām vairāk ielaidis tādā līmenī ir tikai Ikers.

Noijers te ir pilnīgi nevietā. 24 gados izšāva (kur tu biji 6 iepriekšējos gadus, puis?!), 30 gados beidzās. nu, ko viņš ir sasniedzis? tas pats variants, kas ar Kānu un Jašinu - dēļ viņa spēles stila, kas bija neierasts un īpašs, viņš izveidoja sev lielisku reputāciju un vārdu, bet kas no tā? Pasaules Kausa uzvarētājs, lieliski. un tajā turnīrā spēlēja lieliski. ČL uzvarētajā sezonā bija lielisks. bet tie ir vienīgie sasniegumi. pirmkārt, viņš nav tik daudz nospēlējis, lai vispār šajā sarakstā figurētu, otrkārt, arī nenospēlēs, jo pateicoties savam īpašajam spēles stilam vecums viņu iegāza. pašlaik Noijers jau divas sezonas ir drušlaks, jo vairs ķermenis nevelk un parādās tādas lietas kā pamatskila zemais līmenis. proti, kad nevar vairs spēlēt kā atlētisks handbola vārtsargs, jo zudis dabīgais ātrums, tad izrādās, ka Noijers nekad īsti ķert nemācēja, nekad nebija labs izgājienos un tālistienus arī atvaira ļoti slikti. da labi?! skolnieki jau to neredzēja, bet Šalkē taču tas jau bija redzams.
turpretī vārtsargs, kas vārtsargu pasaulē var būt par Noijera tēvu Petrs Čehs desmitniekā pat nav. ha!

Šmaihels ir vairāk EPL leģenda, nekā pasaules. vairākkārt esmu teicis, ka līdz viņam Anglijā vārtsargi tika uzskatīti par resnajiem, kuri bumbu atnes. tie bija 100kg ūsaini 40 gadīgi veči, kuri vārtījās pa dubļiem. true story. Šmaihels ienesa vārtsargu skolu Anglijā un, pa lielam, izmainīja EPL. kā jau zinām, tad nav jābūt superskilotam un talantīgam kā Bufons vai Maldīnī, lai mainītu pasauli. pietiek būt viduvējam, bet pirmajam. nav jau tā, ka Šmaihels bija viduvējs, pat tuvu nē. bet līdz Bufona līmenim viņš varēja pat sapņot. bet līdz Bufona sasniegumiem un ilgmūžībai vēl jo vairāk.



vispār tas nav godīgi salīdzināt vārtsargus ar Bufonu. es domāju, ka Bufons jau sen bija jāieceļ kaut kādā dieva kategorijā un šādos topos viņu nevajag likt, bet vienkārši jāsauc tie viņa vārdā. nekad nav bijis, nav un pagaidām neizskatās, ka tuvākajā laikā būs vismaz viens vārtsargs, kurš kaut 70% no Bufona karjeras varētu atdarināt tas ir viens, bet kaut 70% no viņa spējām varētu atdarināt. viņš ir perfekts vārtsargs, perfekts profesionālis, perfekts kapteinis, perfekts līderis un viņam ir perfekta karjera. tas ir tas gadījums, kad perfekts ir iespējams.

Labākais dānis vēsturē. Ar to viss ir izteikts, jo Dānija tomēr ir galvenā Skandināvijas futbola zeme. Pietam, daudzas futbola leģendas viņu vērtē ārkārtīgi augstu.

Par Eiropas čempionu gan tā arī nekļuva, jo raksturiņš, hehe. Es viņu iepazinu 1998. gadā Francijā, kad viņam bija jau kādi 60 gadi un tur lielāku lomu spēlēja viņa jaunākais bračka - Briāns. Abi iekļuva turnīra simboliskajā TOP16 izlasē. Lai gan kopumā viņa bračka bija diezgan average futboļors.

Uh, atceros, atceros. Viena no sāpīgākajām sezonas izskaņām - https://www.sports.ru/tribuna/blogs/kleshchonok/2441740.html

Kā jau labi zināms, tajā laikā biju INTERISTA. Seriāls tajos gados joprojām bija spēcīgākais čempis pasaulē un tas viens ukraiņu kanāls rādīja A Sērijas spēles. Teju visi izcilākie futbolisti, izņemot Barsas, Real un MU sastāvus, bija pie mums. Tas bija kārtīgs rubaks un tā bija sezona, kurā mums, INTERNAZIONALE bija jāatgriežas futbola elitē!

Sastāvi bija monstruozi visiem TOP klubiem, taču mums tas bija īpaši seksīgs. Vārtos Euro 2000 varonis - TOLDO. Aizsardzībā monstri - DZANETĪ un KORDOBĀ, kā arī perspektīvais MATERACĪ. Kreisajā malā viens no pirmajiem slovākiem, kurš izsitās pēc Čehoslovākijas sašķelšanās - VRATISLAVS GREŠKO. Atceros kā toreiz priecājos, kad vasarā viņu parakstījām, jo jau tad kaut kādā tur FIFĀ viņam bija diezgan ahujenijs skils. Slovākiem toreiz bija perspektīva izlase, kas tikai pēdējā brīdī pasaules kausa atlasē palaida grupā 2. vietā turkus, tur bija izaudzis Eiropas materiāls. Rakstā Greško nodirš, bet, ja atskaita to dumo kļūdu, tad viņš tiešām bija labs.

Vidējā līnijā - Euro 2000 wonders KONSEISĀO. DI BJADŽO un DALMĀ, kuram bija monstruāls skils FIFĀ. Arī divi turki - OKANS un EMRE. A Turcija tajā laikā bija TOPS. Kaut kur gānījās arī ZĒDORFS, bet viņš tai laikā bija briesmīgā formā un depresijā, jo Nīderlande nekvalificējās Pasaules Kausam.

Uzbrukumā tikai monstri - REKOBĀ, VENTOLĀ, lielākais joberis un Itālijas futbola vārtu mašīna - KRISTIANS VJĒRĪ, talantīgais Sjerra Leonietis MOHAMEDS KALÕNS, kurš togad aizvadīja savu labāko sezonu karjerā un, protams, FENOMENS RONALDO uz kuru cerējām un kurš atgriezās sezonas beigās.

Sezona bija fantastiska, mēs gājām pa pirmo vietu, pietam vajadzēja ņemt arī UEFA KAUSU, bet tur notika kaut kāds fakaps un pusfinālā tika padirsts FEYENOORD, kādā sakarā, nezinu, zinu tikai to, ka tajā laikā tur VAN HOJDONKS pa 40 goliem sezonā sita, laikam uztrāpījām nepareizajā taimingā, bet kopš tā laika FEYENOORD augstāk par Intertoto kausu nav spēlējuši.

Viss pārējais ir rakstā. Morāle pavisam vienkārša - ir jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem, neviens cits tev neko negarantēs un nepalīdzēs, ja pats uzvarēsi, tad arī iegūsi trofeju. To saprata arī Ronaldo, kurš piņņāja uz soliņa, bet jau pēc pusotra mēneša cēla virs galvas PASAULES KAUSU un pārgāja uz MADRIDES REAL, jo saprata, ka tā laika INTERAM NAV MUGURKAULA un pareizās attieksmes.

tie sastāvi....

Nevils? Tas pundits?! Kamēr Tjurams ārpus TOPA?!

R.P. McMurphy rakstīja:Nevils? Tas pundits?! Kamēr Tjurams ārpus TOPA?!

Close call

Ļoti interesants tops. Lai arī dažus no minētajiem šeit dzirdu pirmo un pēdējo reizi, vienmēr interesējis, ko par futbolu domā izdevums LEKIP



Es gan minētu vēl divas performances:

Ruslan Nigmatullin vs FC Tirol, 2001;

Andrejs Prohorenkovs vs Czech Republic, 2004;

Apbrīnojami teicams priekš baltā brazīļa. Šķiet, ka vistuvāk viņa līmenim no baltajiem brazīļiem pietuvojās Leonardo.

Tai pat laikā ārkārtīgi nepopulārs Eiropā, jo divas sezonas Udinezē nesniedza haipu. Par leģendu nekļuva, jo baby-boomer paaudze brazīļu futbolā bija apbrīnojami vāja. Protams, ne tik vāja kā mūsdienu Y paaudze, tā vispār ir norakstāma, taču arī nekas sevišķs.

Lūk, tā laika Arsenal galvenā problēma - gandrīz visa komanda bērnu prātā. Pēc finālsvilpes priecājās tā it kā būtu iekļuvuši nākamajā kārtā. Un tikai tādi pieredzes bagāti vīri kā Vengērs un Aršavins momentāli pameta laukumu. Saprata, ka atbildes mačā būs kapitāla anālā piša.



Protams, pašlaik pat par tādiem panākumiem komanda var tikai sapņot. Kas viņus trenē, es pat nezinu.

Viss sākās ar Smetaņina kļūdu. Līdsa izrāva sev vajadzīgo sčotu pret Spartaku un tajā sezonā aizkļuva līdz UEFA kausa pusfinālam. Nākamā sezona vispār kosmoss.



Bet nu tas bija vienas akadēmijas paaudzes un konkrēta bōrda projekts. Tādi ir īstermiņa. Brīnums, ka izšāva.

Ebū galīgi nemācās no kļūdām - https://www.sports.ru/tribuna/blogs/sorokdva/2456908.html

Vispār šokējoši, cik daudzi kadri no tā aizvēsturiskā fināla vēl joprojām spēlēja futeni šosezon.

njā, Fabegass vēl salīdzinoši jauns. 33 ir veterāns, 32 vēl not so. Ebuē gan vienkārši dumš. bet pie Terima turās. atceros, ka Terims pēc viņa raudieniem sniedza palīdzības roku un paņēma viņu sev palīgos hz kādā sakarā. tagad atkal precās, bet Terims vēl nav atlaidis.

Nesaprotu, kā viņi toreiz zaudēja. Voziļi tak ņemcus visas 90 minūtes. Viena no Hiddinka TOP spēlēm karjerā vispār. Aršavins spēlēja kā M. Laudrups jaunībā. Bistrovs tur katrā otrajā epizodē figurē, es jau biju par tādu aizmirsis.

Realizācija pievīla.

RIP Jose Antonio Reyes

https://www.eurosport.com/football/football-news-jose-antonio-reyes-killed-in-car-crash-at-age-of-35_sto7306771/story.shtml

wow, tik jauns vēl. reti kad tādi stāri mirst futbolā.

Nu redz, vēl šonedēļ viņu atcerējāmies kā pēdējā Arsenal super sastāva pārstāvi.
Neviens nav nemirstīgs. Tas, ka tev 20 gados šķiet, ka jūra līdz ceļiem, ka esi supermens un tūlīt lidosi, tas viss ir maldīgi. Nekad nedrīkst aizmirsties. Vienalga, kas tu esi, tu vari izdzist jebkurā brīdī...

RIP

Arseblog par Reijesu https://arseblog.com/2019/06/reyes-stand-up-for-the-champion/

Tagad kāds tā var? Pat prātā neienāktu...