Beidz karjeru

Edens Azārs, 32 gados. 4 gadus nav manīts laukumā.

Interesanti stati -

The xG Philosophy
@xGPhilosophy
Eden Hazard scored 62 goals from 46.58(xG) in his final 5 seasons at Chelsea.

He scored 3 from 6.23(xG) in his 4 seasons at Real Madrid.

Alans Dzagojevs. tagad jau liekas, ka 80s, 90s krieviem bija tik daudz lielu spēlētāju par kuriem top klubi Eiropā maksāja milzīgas naudas. patiesībā vienkārši pēdējos 25 gados to palika tik maz, ka neviens vairs viņus neņem nopietni. taču Dzagojevs bija jaunā vēsma.
skatoties statistiku, skaidrs, ka traumas iznīcināja viņa karjeru. taču pastāv arī cits viedoklis - tāds, ka varbūt viņam vajadzēja doties uz top līgu, kad sauca, kur būtu augstāka līmeņa futbols, ne tik agresīvs kā Krievijā un kopējs klubu līmenis augstāks, kas ļautu strādāt ar augstākā līmeņa ārstiem un fizio treneriem. un sāpīgākais šajā ir tas, ka viņu reāli sauca.
klasiskais stāsts par, nahuj man strādāt MU pie prasīgā Fērgija par 3 ļamiem, kad es 5 saņemu CSKA un esmu varonis nespēlējot?

Tas gan palikek tikai baumu līmenī, kas viņu sauca... EURO2008 bija viņa izrāviens, lai tiktu vispār uz rietumiem

skaidrs, ka baumu līmenī. neviens jau neies teikt. lai gan drīz gan jau teiks pats. bet atceros, ka par MU bija runa ap to pašu laiku, kad MU pavisam nopietni izskatīja Akinfējevu. nebūtu brīnums, kad tajā pašā laikā uzreiz Eiropa paņēma Šavinu, Pavļučenko, Biļjaļetdinovu, Žirkovu pirms tam vēl Keržakovu.
2008. jau viņš bija zaļš gurķis. neatceros pat, vai spēlēja. 2012. bija viņa izrāviens. vispār izlasē viņš diezgan svarīgos momentos iezīmējies lielos turnīros. iekšas čalim bija.

Mjā, uz izlasi tik 2010. viņu izsauca. Izrāviens viņam toč 2012... Bet nu nez vai Hidinks gribēja viņu bīdīt uz rietumiem

Fabio Kvagliarella 40 gados beidz karjeru. vasarā beidzās līgums ar Sampu. viņš vēl gaidīja, kad kāds piedāvās uzspēlēt, bet nevienam interese neparādījās.

skaistāko golu autors, bez ierunām. neticami tālsitieni, plastiska tehnika un spēja aizķert bumbu kaut kādā nereālā veidā, nokontrolēt to un izpildīt ko nesaprotamu.
ļoti labi atceros viņa debiju izlasē. 2007. gadā Kauņā pret Lietuvu. man tad bija lietuviešu druška, kuru vālēju. viņas sencis deviņdesmitajos bija vārtsargs. pat izlasē spēlēja. tad kaut kā tā pastiprināti sanāca painteresēties par lietuviešu futbolu.
lai nu kā, Itālija tad bija topā, es arī. mana izlase kļuva par pasaules čempioniem un es skatījos katru viņu spēli. uz Lietuvu atbrauca pasaules čempīši. skaidrs, ka bez tur baigiem nažiem, taču ar Kvagu. un kādus divus ahujennākos golus viņš ielika tajā spēlē... jebal, likās kaut kas nereāls, kas tas tāds par čali? es pirms tam viņu nepazinu vispār. tajos laikos sopkāsti tikai sākās un reāli varēja skatīties tikai top komandu spēles, tāpēc par viduvējo komandu sastāviem tu zināji no statistikas rādītājiem, bet laukumā redzēt nevarēji.

īsāk sakot, likās, ka Kvags būs nākamais labākais itāļu spēlētājs. līdz šim tādi bija Totī un Del Pjēro. Totī uzreiz pēc PK beidza karjeru izlasē, bet Del Pjēro jau pirms PK sāka kļūt par rezervistu un PK jau bija veterāna statusā, lai gan bija tikai 31 gads. maģiju šie abi jau 4 gadus kā nerādīja.
bet kaut kā pēc tās spēles Kvags tā arī pazuda. ne viņš top komandā tika, ne baigi stabils bija, kas arī viņa spēles izlasē retināja. Tonī statuss pēc PK un fenomenālā rezultativitātē klubu līmenī padarīja viņu par nepieskaramu. plusā, protams, jaunā paaudze Džilardīno, Pacīnī visādu formā, tas pats Del Pjēro 2007., 2008. gados izdeva fenomenālu formu klubā, Kasāno atdzīvinājās pēkšņi un Di Natāle pieripināja. tā par Kvagu arī ātri aizmirsa izlases līmenī.

atcerējos laikam tikai tad, kad uz Juvi aizgāja, kas bija jau 2010. gadā un sliktākie laiki Juves un mana kā futbola fana vēsturē. 2009/2010/2011 gados es vairāk gribēju vēnas griezt skatoties Juves spēles, nekā cerēt uz kādu brīnumu. un tajos gados es skatījos absolūti visas Juves spēles. tā, ka vispār visas. pat, bļed, visas Livorno spēles. jo man nahuj nebija dzīves izņemot futbola/boksa treniņus un A Sērijas skatīšanos starp lēkāšanu par visu laiku augošām kategorijām neskaitāmajās porno mājaslapās.
lieki teikt, ka tādā Juvē viņš nespīdēja. nu, viņš bija starta spēlētājs un sita skaistus golus. bet spēle bija tik drausmīga, ka baigo prieku viņa goli neradīja. kad atnāca Konte un sāka veikt savu apvērsumu, tad Kvags bija pirmais ar ko upurēja. viņš kļuva par ļoti dziļu rezervistu. atceros, ka pats bija ļoti nelaimīgs par to, jo nesaprata, kāpēc tā. patiesība ir tāda, ka Kontem vnk tādi spēlētāji nepatīk, jo uz viņiem nevar paļauties. no Kvaga nezini ko gaidīt. viņam var spēle aiziet, viņš var 90 minūtes kuli kasīt un tad no 30 metriem iesist ritentiņā ar galvu, bet var vispār bumbai nepieskarties. kad, piemēram, Vučiničs, kas, pa lielam, nomainīja Kvagu, bija totāla mašīna. bez talanta, bez kreatīva, bet ar pamatīgiem pautiem, motoru un motivāciju.

tai pat laikā nevar īsti teikt, ka Kvags nerealizēja sevi. nu, ko viņš varēja realizēt? nav jau ta, ka viņš no bērna gadiem deva pazīmes par ūbertalantu. ne tak. viņam bija fenomenāla tehnika ar bumbu un tālsitienu skills. bet tas arī viss. Kvags bija klasisks spēlētājs ar kaut kādu maģiju, kurš līdzinājās Bādžo, Totī, Del Pjēro, jo viņi aizgāja un sāka iet prom. bet viņš bija krietni zemāka līmeņa spēlētājs mentālā ziņā. ja iepriekšminētie leģendārie spēlētāji bija izcili futbolisti, bet tā bija tikai viena viņu īpašība, jo tai klāt bija totāla harizma, brutāla kapteiņa instinkts, cīņasspars un čempiona attieksme, tad Kvagam bija tikai skaists, mīksts pieskāriens un lieliski uztrnēts tālsitiens.
varbūt var teikt, ka ir sajūta par to, ka viņš sevi nerealizēja dēļ viņa pēdējiem gadiem. varbūt. lieta tāda, ka Kvags izdeva fenomenālu karjeras nobeigumu. 37 gados kļuva par A Sērijas rezultatīvāko spēlētāju ar 27 goliem. tas bija milzīgs sasniegums. tas viņu atkal lika klāt vienā plauktā ar leģendām, kuri izdeva kādu izcili rezultatīvu sezonu karjeras noslēgumā - Totī vairākas tādas, Del Pjēro kkādos 36 sasita ap 30, Tonī 40 gados pāri 25 sasita, Di Natāle vairākas reizes pāri 20 sita, nemaz nerunājot tur par Pipo, kurš gan to vairāk darīja ČL pisot dirsā visādus Madrid Real.
tikai atkal ir atruna. augstāk minētie spēlētāji ar šādām fināla sezonām tikai apliecināja savu ilggadējo superspēlētāju statusu noturot tādu līmeni visas karjeras laikā. Kvags, lai gan patīkami un pelnīti, šo panākumu sasniedza īsti nesaprotamu iemeslu dēļ. man bija masīvs prieks par viņu, protams. bet nu, neaizmirsīsim, ka vidējais sezonas golu skaits iepriekšējos 20 gados ir 7.

lai nu kā, futbolā galvenais ir emocijas. un tās viņš spēja radīt. par to viņam paldies.

Fils Džagelka oficiāli

Kjelīni beidz