Vārtsargi

tikko izlasīju to stulbo rakstu iekš sports.ru par krievu supertalantiem iekš spēles Football Manager. uzdūros Mandrikinam. atceros viņu vēl no laikiem, kad CSKA spēlēja un spēles NTV rādīja. kā arī, protams, FIFA spēlēs, kad modoju iekšā RPL ar visiem vārdiem, sejām, krievu komentētājiem. baigais monstrs bija. nezināju, ka jau gandrīz 5 gadus paralizēts pēc autokatastrofas.
protams, tas kā līdz tam nonāca arī ir izteikti stulba cilvēka un krievu futbolista cienīgi. ar savu Poršu mucis no mentiem pa pilsētu ar ātrumu 200km/h un iepisis kokā. jebal. kopā ar divām soskām kaut kādām bijis. par ko domā stulbi cilvēki, kad dara tādas lietas?

uzgāju no rīta šim klipiņam. labs dienas sākums:



Vīze iespējams bija fiziski spēcīgākais futbolists pasaulē.

Arī laukuma spēlētājos skaitot?

nē, es par vārtsargiem. bet var pīt arī pie laukuma spēlētājiem iekšā. vārtsargi parasti ir fiziski spēcīgāki par laukuma spēlētājiem. kājas Vīzem tiešām bija kā atsperes kaut kādas.

Interesanti, ka komandas biedrs apmierināts, ka vārtsargs atrāvās no tā skatītāja

https://uk.eurosport.yahoo.com/blogs/world-of-sport/goalkeeper-jumps-into-crowd-to-fight-fan-in-shocking-scenes-122605014.html

interesants raksts par Ospinu, Ščesniju un to, kāpēc un cik pamatoti Ospina ir Nr.1:

http://www.whoscored.com/Articles/iatubtracki2_keyunsxla/Show/Player-Focus-Erratic-Ospina-Justifying-Starting-Spot-For-the-Time-Being

aprunātas gan viņa labās spēles un Ščesnija vājības, gan arī viņa vājības un nepārliecinošā spēle izgājienos/pēdējās divās EPL spēlēs.
bet interesantākais ir šis salīdzinājums:



ne tik daudz interesants tāpēc, ka Ospinam laba statistika, cik interesants dēļ Ščesnija vājās statistikas. es zināju, ka viņam tā ir vāja, taču 70% seivreits? man liekas, ka divus gadus atpakaļ, kad pēdējo reizi sekoju šiem datiem, tad nevienam vārtsargam no TOP5 līgām pēc sezonas nebija seivreits zemāks par 74% ja nemaldos, tad Polam Robinsonam vai Grīnam bija 74 un tas bija sliktākais reits. kā var Senāla vārtsargam būt tik zems reits? tas taču nav iespējami. tas ir gandrīz katrs trešais sitiens pa Senāla vārtiem ir gols.

rakstā arī teikts, ka, lai gan ļoti daudz savāktu un aizpančotu krosu, kas liecina par to, ka nebaidās un uz krosiem nāk, tad viņa galvenā vājība ir tā, ka šad-tad pieņem lēmumu iziet nepareizā laikā. pagaidām gan tādas epizodes bija divas, kad tas reāli varēja novest līdz vārtu guvumam.
taču kamēr tās nav novedušas līdz vārtu zaudējumam, aicinu skatīties uz to, ka vidēji 3,3 krosus spēlē viņš savāc. un, kā jau teicu, ne vienmēr tas, ka reizi-divas 2-3 spēlēs vārtsargs, kuram ir 3,3 savākti krosi pa spēli iznāk uz krosu nepārliecinoši nenozīmē, ka tā ir viņa kļūda. skatoties uz pliku statistiku, es oponēšu gan Mārčam, gan pārējiem, kuri saka, ka viņa vājība ir krosi un viņš ir error-prone. viņš tāds viennozīmīgi nebija Francijā un viņam ir neticami augsts rezultativitātes procents.
jūsu lielākā problēma ir tā, ka vadoņa loma ir atdota Mertezakeram, kurš netiek līdzi nepieciešamajam līmenim. tas ir aptuveni tas pats, ja jūs tagad nopirktu, teiksim Lusio. 5 gadus atpakaļ labākais aizsargs pasaulē, šodien - ego un pārliecība izcilā līmenī, taču pakustēties nevar. kā var bļaut uz citiem un mācīt no kļūdām citus spēlētājs, kurš pats pieļauj visvairāk kļūdu?


---------------------------------------------------


vēl par labajām ziņām - Milāna paziņojusi, ka ir uzsākuši sarunas ar Kristianu Abjatī par jauna līguma parakstīšanu. atgādinu, ka Abjatī pagājušajā vasarā parakstīja līgumu uz vienu sezonu un paziņoja, ka tas ir viņa pēdējais līgums profesionālajā futbolā. taču, izskatās, ka karjeru Abjatī tomēr vēl netaisās beigt un ir gatavs palikt Milānā vēl uz vienu sezonu vismaz. liels prieks gan par Abjatī, gan par Milānas lēmumu viņu saglabāt komandā.
jāpiemin, ka šosezon Abjatī pārsita ļoti nozīmīgu rekordu - viņš kļuva par visvairāk spēļu aizvadījušo vārtsargu Milānas vēsturē. tagad viņa kontā ir 331 spēle Milānas sastāvā. apsteidza viņš leģendāro Rosī, kurš spēlēja Milānā Sakī ērā līdz pat 1998. gadam, kad komandā debitēja tieši Abjatī.
visai amizanti iznāk. visi atcerās Milānu spēka gados, bet neviens neatcerās Abjatī tās sastāvā. visu mūžu Milānā spēlēja Dida. tā liekās, ne? kā uzticams suns - visus labākos gadus viņam priekšā bija kāds cits, bet tad, kad visvairāk vajadzēja izdzīvot, tad viņš vienmēr bija gatavs atgriezties un atdot sevi visu.

Mertezakers nevar pakustēties jau ilgi

termometrs rakstīja: tas ir gandrīz katrs trešais sitiens pa Senāla vārtiem ir gols.

Nav jau arī tik daudz to sitienu pa Arsenal vārtiem, tā ka tā varētu arī būt Par piemēru ņemot Monaco spēli

velnciemietis rakstīja:

termometrs rakstīja: tas ir gandrīz katrs trešais sitiens pa Senāla vārtiem ir gols.  

Nav jau arī tik daudz to sitienu pa Arsenal vārtiem, tā ka tā varētu arī būt Par piemēru ņemot Monaco spēli

tas jau vēl trakāk. te tomēr par Premjerlīgu un Ščesnija 17 spēlēm iet runa.

Gianluigi Buffon | "There have been some very good goalkeepers in my era, but Buffon is there for consistency. Most of the goalkeepers have had times when their form has not been so good, but Buffon has been at such a high level for so long."

Ronaldiņjo izvēlējies nevienu citu, bet Džidžī savā simboliskajā izlasē. un neizvēlējās Ronaldū. baigais hais tagad.

Gianluigi Buffon | "There have been some very good goalkeepers in my era, but Buffon is there for consistency. Most of the goalkeepers have had times when their form has not been so good, but Buffon has been at such a high level for so long."

Ronaldiņjo izvēlējies nevienu citu, bet Džidžī savā simboliskajā izlasē. un neizvēlējās Ronaldū. baigais hais tagad. pilnā izlase:

Bufons;
Kafū, Terijs, Maldīnī, Roberto Karloss;
Makelele, Lampārds, Kakā;
Mesī, Ronaldo, Anrī.

interesanti, ka nepaņēma nevienu no Barselonas futbolista, kuri patiešām viņu izveidoja kā spēlētāju. piemēram, Dekū.

Lol @ Deku izveidoja Dinjo. Psc.

jap, izklausās stulbi. gribēju teikt ko līdzīgu kā "spēlētājs, kurš spēlēja lielu lomu viņa attīstībā un gājumā uz slavu." ja nebūtu pāris melnā darba darītāju tajā Barselonā, kurā viņš dabūja divas Zelta Bumbas un bija krutākais futbolists pasaulē, tad diez vai viņš ko tādu piedzīvotu. tai pat laikā viņš izvēlējās spēlētājus ar kuriem nekad nespēlēja tik nozīmīgās pozīcijās. saprotu, ka Terijs bija grūts un tajā laikā biežs pretinieks viņam, taču kā var neuzteikt Pujolu, kurš nocēla visu, ko Ronijs priekšā pazaudēja? un Džio, kurš viņa paša malā nolasīja visu aiz Ronija, jo Ronijs taču nekad mūžā neatstrādāja. Dekū, kurš orķestrēja spēli tieši zem viņa un bija cieši saistīts ar uzbrukumu tajos laikos.
protams, tas jau viss balstīts uz viņa viedokli un sapņiem (tādā ziņā, ka ņem spēlētājus, kuri viennozīmīgi bija monstri, bet ar kuriem viņš nespēlēja), taču žēl skatīties, ka viņam tādi monstri kādus es uzskaitīju nenozīmē vairāk tik daudz. es tak uzaugu uz tās Barsas. atceros kādas tur attiecības bija, kā spēlēja, kā saspēlēti bija. cik ļoti ietekmēja viena no ķēdes posma neesamība to pašu Roniju, utt. labākais laiks viņa karjerā un es visu to laiku piedzīvoju. tāpēc vienkārši loģiski nesaprotu kā var nebūt Ronija izlasē kāds no Barsas melnā darba darītājiem.
tas būtu tas pats, ja Mesī neizvēlētos kādu no Havi un Injestas. visi ir pakārtoti un Ronijs bija pakārtots komandai.

Nu taadaa zinjaa jaa, ja to formulee kaa "speeleetaaji, kas ljaava vinjam speeleet savu futbolu".

nu, ķipa tā, jā. mēs par to bieži aizmirstam. it īpaši mūsdienās. es nebrīnīšos, ja jau šosezon aug Barsas fanu paaudze, kura nesaprot, kāpēc visi ir tādā starā par rezervistu Havī. lai gan desmit gadus atpakaļ tādu Denilsonu un Markezu haipoja Barsā tik pat cik Roniju un Eto'O, kuri novāca visus rezultativitātes laurus. tagad pat eksperti un profesionāli žurnālisti neredz šo spēlētāju impaktu. viss tikai ap goliem.

nu, ķipa tā, jā. mēs par to bieži aizmirstam. it īpaši mūsdienās. es nebrīnīšos, ja jau šosezon aug Barsas fanu paaudze, kura nesaprot, kāpēc visi ir tādā starā par rezervistu Havī. lai gan desmit gadus atpakaļ tādu Denilsonu un Markezu haipoja Barsā tik pat cik Roniju un Eto'O, kuri novāca visus rezultativitātes laurus. tagad pat eksperti un profesionāli žurnālisti neredz šo spēlētāju impaktu. viss tikai ap goliem.

Tas bija Toļika pluss, ka ČL mačos izcēla melnā darba darītājus. Diemzēl ja šodien ieraxtus skatītos pārējais komentārs būtu noteikti katastrofa. Neņemot vērā protams faktus kā Dekū vecmāmiņas mīlāko ēdienu utml

bet bija savādāk. 10 gadus atpakaļ manas trīs mājaslapas, kuras lasīju ikdienā bija juventus.com, fcbarcelona.com un uefa.com un nekad nebija Ronija glorifikācija tik izteikta kā tagad Mesī vai Ronaldū. a, atceraties Kakā? par viņu haips vispār bija? intervijas ņēma visādiem aizsargiem, pussargiem. zināju starpību starp CM un DM ļoti labi, zināju pa 10 spēlētājiem uz pozīciju. ko tagad sīkie pidrilas var iemācīties, kad Ronaldiņjo simboliskās izlases raksts saucās "Ronaldiņjo neiekļauj Ronaldū savā izlasē" bļa....

būtībā tas par ko runāju Klasiko sadaļā par Ikeru nāk no psiholoģiskā stāvokļa. to visvieglāk ir saprast, ja runājam par pieredzi. jaunībā ir tā, ka tu stāvi vārtos, iemācies tehniku, bet spēlēs/turnīros galvenais ir pārvarēt psiholoģisko spiedienu. tā ir pieredzes uzkrāšana. tu vari būt dievs ar saviem čomiem treniņos, pirmsspēles sildīšanās. bet tad nāk spēle, it kā nekas nav mainījies, bet tu saproti, ka reakcijas nav, lēcienu nav, tu esi stīvs kā koks. it kā nejūti, ka baidies, bet tās ir bailes jeb psiholoģiskais spiediens, ko izdara apkārtējā vide, spēle ar nezināmiem cilvēkiem, utt.
jo vairāk tu spēlē, jo vairāk iesaisties, jo ātrāk nomierinies, apzinies savas spējas, pretinieku spējas, zini ko gaidīt, utt. bet galvenie faktori, kuri parāda bailes vārtsargā ir tieši tas, ka tu baidies, ka kāds iznāks 1vs1 ar tevi, vai sitīs tālu. tu par to nedomā atklātās domās, bet tīri refleksīvi par to domā visu laiku. īpaši, ja pats apzinies, ka tev ir vājība.
es nekad nebiju trenējies ķert krosus un no tā baidījos. atceros pirmajos turnīros, kad braukājām, tad spēlējām pret lieliem večiem, utt. un viss, kas man bija prātā bija tas, ka es negribu, lai ir krosi, jo nezinu ko darīt. pretinieks var nākt pa centru, bet es domātu par to, kas būtu, ja pēkšņi viņš izdotu piespēli uz malu un no turienes būtu centrējums. viss, koncentrācijas beigas. šajā brīdī pretinieks varēja uzsist no 50 metriem un es ielaistu. ne tāpēc, ka baidījos no šī momenta, bet tāpēc, ka prāts bija aizņemts ar citu.
jaunībā ir tā, ka tu uzej uz laukuma, esi sanervozējies, skaties, ka pretī nāk čaļi, kuri ir daudz labāki par tevi. tas tevi vēl vairāk satrauc. pirmais, ko tu domā ir tas, ka tu baidies dabūt ar bumbu vai ar kāju. tad nāk visi šitie momenti, kad pirms sitiena tu sačokurojies, lai nebūtu sāpīgi JA NU, pirms sitiena no pustālas distances tu turi rokas gar vēderu vai seju, lai gan sitiens pat nav spēcīgs, utt. tās ir bailes un nepārliecība.
atceros, kad skolas izlasē 16 gadu vecumā spēlējām starp skolām. pirmajā spēlē bija same story. es tā biju samīzies, ka spēlēju tieši tā. kad jau bumba nāca rokās, es joprojām domāju par to, kas varēja būt. tādos momentos galvenais ir tikt iesaistītam spēlē pēc iespējas agrāk. lai pamostos, saprastu, ka nav tik traki. atceros, ka no Pārgaujas tad bija visi lielie, FK spēlētāji, baigie naži. tīri psiholoģiski bija bails. bet tad vienu reizi izvilku un aizgāja. pēc viena seiva pat gāju atklātā cīņā uz pēcsitienu nesargājot ne seju, neko. tajā brīdī vēl nodomāju "watafak, man pohuj. es nebaidos." reāli ir tādas sajūtas.
šīs sajūtas paliek uz mūžu. tu apzinies, ka esi baidījies dabūt pa seju no pēcsitiena visu mūžu, bet treniņos neviens tev to nepārmet, jo tas, ka tu nobijies nevienu neietekmē. turnīrā - tu nenospēlēji uz 100% un tas nav labi. un nākamajā treniņā pēc šī varoņdarba tu jau nebaidies tāpēc, ka priekšā ir draugi, bet arī no pēcsitieniem, jo zini kā rīkoties, jo esi jau to darījis pret lieliem pretiniekiem. tas saucās progress.
jau viena lieta no kuras tu nebaidies un iespēlē treniņos. nākamajā turnīrā tu jau velc pēcsitienus, jo vienkārši vairs nebaidies. tu esi pārvarējis bailes ar pieredzi. vienu reizi uzdrošinājies tīri refleksīvi pārvarēt bailes un sanāca.
tāpēc nevar visu mūžu dauzīt bumbu pa sienu un ar čomiem. ir jāspēlē. visi taču mēs spēlējām pagalmos un bija kāds Maradona, kurš izcēlās. un mēs prasījām "a, kāpēc tu lielajā komandā nespēlē? tu tak varētu būt profs." ja jau nav, tad nevarēja. un pamats tam ir tieši tas, ka iekšās viņam nav. viņš no kaut kā baidās un nevar to pārvarēt. cik talantu šitā ir iedzīti.

aizejiet, paskatieties kādus turnīrus vasarā. būs daudz sporta spēļu, futbola turnīru, jauniešu turnīru, utt. būs daudz vārtsargu, kuri stāv vārtos, tāpēc, ka viņiem patīk un sanāk. bet tā viņiem būs pirmā vai viena no pirmajām pieredzēm. pavērojiet kā viņi darbojas. nebūs neviens tāds, kurš pēkšņi būs tik pašpārliecināts, ka vilks visu ārā, būs nesadragājams - (es reāli nesaprotu kā Bufons varēja debitēt 17 gadu vecumā stiprākajā līgā pasaulē pret Milānu. tīri psiholoģiski man liekas, ka tādā vecumā vienkārši puika nevar būt tik mierīgs un pieredzējis. īpaši uz mūsdienu konteksta - atrodiet man vēl vismaz vienu vārtsargu, kurš ir debitējis kau vai Top10 līgā 17 gadu vecumā un bez kritumiem no tā brīža ir tikai audzis. es to nevaru iedomāties) - tie, kuri futbolu nav spēlējuši mani nesapratīs. psiholoģisko un pieredzes aspektu sportā nevar saprast, ja neesi aizvadījis vismaz pāris turnīrus jebkādā līmenī.

un, kad skatīsities kādu turnīru, pievērsiet uzmanību vārtsargiem. redzēsiet, ka pēc kustībām varēs pateikt, ka viņi baidās. šitā raustīšanās, it kā viņi ir radioaktīvi. skatiens vienā punktā visu spēles laiku. kad nāk moments paskatieties uz viņu rokām. it kā stāv pareizi, pozīciju izvēlās pareizi, bet rokas būs piespiestas cieši cieši pie sāniem. elkoņi būs saspieduši ķermeni tā, ka pat ja sitiens būs no 30 metriem viņš nepaspēs tos atvilkt. tāpēc, ka prese ir savilkta līdz maksiem, jo gaida sitienu pa vēderu. un, ja moments nāks no tuvas distances? kājas būs sakrustotas kopā, lai nedabū pa pautiem, rokas gar sāniem, lai nedabū pa vēderu un ko darīs? protams, ka gāzīsies. uz sānu vai aizmuguri - neinteresē. būs gāziens vēl pirms momenta. vai tiks atsista ļoti vāji sista un vienkārša bumba un gāziens uz atpakaļu būs tāds, it kā no puškas šautu.
pievērsiet uzmanību, cik daudzi no viņiem paliks lēni momentos. kad nāk uzbrukums uz taviem vārtiem un tu baidies, tu neskaties uz bumbu. tev liekas, ka viss palēninās, bet nē - palēninies tu, bet moments iet. un tev liekas, ka viss notiek lēni, bet patiesībā tu vienkārši esi pazaudējis bumbu no redzes loka. tu nevari tai izsekot, jo domā par to, ka nāk moments uz taviem vārtiem un apziņā slēdzās kompleksi - es baidos dabū pa vēderu, es baidos no krosa, es baidos ielaist gamaku, es baidos no buļļa un 1vs1, man sāp gurns, celis, utt. nepieredzējis puika momenta brīdī paliks lēnāks, pazaudēs pozīciju, nereaģēs.
tad sekos galvenais, kas raksturo bailes - kritiens uz aizmuguri. te neiet runa par spēles lasīšanu un reaģēšanu uz bumbu. sitiens var būt ļoti vājš, bet vēl pirms tā izdarīšanas nepārliecināts vārtsargs, kurš baidās iesēdīsies kājās un sāks nedaudz atkrist uz atpakaļu. tas tiek darīts tīri reflektīvi no bailēm, lai mīkstinātu sitienu pa ķermeni gadījumā, ja tas notiek - no sērijas par rokām gar sāniem un seju. tu pat nezini vai tas strādā, tu nekad neesi to pieredzējis, bet tu vienkārši baidies.
labākais ir tad, kad vārtsargs atkrīt uz pakaļas pēc sitiena, kurš iet garām vai tiek bloķēts. ja tas notiek, tad ir skaidrs, ka čalītis baidās. nevaru to izskaidrot saprotamāk, bet tas ļoti metās acīs, kad skaties futbola spēles.

un jāsaka, ka arī profesionālajā futbolā tas ir bieži manāms. šī nepārliecība. labākais piemērs, kas nāk prātā uzreiz ir Bredlijs Džounss no Liverpūles. to var saprast, jo viņam nav ikdienas spēļu pieredzes. tāpēc ir grūti otrajiem vārtsargiem, - ja viņiem nav iekšas, tad viņi regresē. un treneris to pamanīt nevar, jo sildīšanās un treniņos viņi ir dievi. bet tas ir tikai tāpēc, ka tu nav čelindžs. viņi trenējas ar draugiem, vienkāršas epizodes. tur nav psiholoģiskais spiediens.
un, skatoties uz Kasiljasu pēdējos divus-trīs gadus, kopš tās rokas traumas un situācijas ar Adanu, es reāli redzu daudz šādas pazīmes, ka viņš vienkārši ir nepārliecināts par sevi. un tad man rodas tas pats Bufona jautājums - kā vārtsargs ar tādu pieredzi, kurš tik ilgus gadus spēlē tādā līmenī, var izzaudēt visu pieredzi, pārliecību pa 2 sezonām, pilnīgi regresēt un nespēt atrast ceļu atgūties? es to nesaprotu.

Termo apliksi angļu vārtsargus?

Itālijā vairāk un vairāk runā par to, ka Neto no Fiores pāries uz Juvi vasarā.
šo sezonu Neto uzsāka ļoti labi. lai gan nekad neizcēlās ar stabilitāti un kaut ko īpašu, tomēr šosezon viņu ļoti daudzi sauc par A Sērijas labāko vārtsargu. sezonas sākumā, kad sākās pārrunas starp spēlētāju un Fiori par līguma, kurš beidzas šovasar, pagarināšanu, Neto paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu pamest klubu vasarā.
sākotnēji figurēja informācija, ka klubs piedāvājis vārtsargam 900 000 EUR sezonā, bet Neto vēlējās miljonu. taču sezona ritēja un Neto forma auga un visbeidzot viņš saprata, ka grib spēlēt komandā, kas uzvar titulus un spēlē Čempionu Līgā. Fiore gan paziņoja, ka netaisās maksāt astronomisku algu spēlētājam, kurš ir potenciāls, bet vēl tālu no sevis-pierādījuša.
šāds konflikts noveda pie tā, ka Fiores vadība lika Montellam iesaldēt Neto un izslēgt no komandas līdz sezonas beigām, kad viņš klubu pamestu. tomēr Fiore nepaspēja nopirkt aizvietotāju un otrais vārtsargs, kurš aizstāja Neto guva ilgu savainojumu. komanda sāka uzņemt labu formu un vadība saprata, ka, lai noturētu līmeni un finišētu pēc iespējas augstāk, tad komandā ir jāatgriež brazīliešu vārtsargs.
Neto izdevās pierādīt savu vērtību jau no paša pirmā mača. kopš tā laika Fiore ir guvusi lielas un dažkārt pat neticamas uzvaras. un lielākotiess jāpateicās ir tieši vārtsargam, kurš tik tiešām sāk atgādināt vārtsargu, kurš ir pieredzējis un spējīgs būt par līderi labā komandā.
Fiore pagaidām ir izcilā formā A Sērijas mačos. pēdējos mačos tika uzvarēta Milāna un Roma un tika nosprausts mērķis finišēt pirmajā pieciniekā vismaz, lai nākamsezon atkal spēlētu Eirokausos. tāpat Fiore turpina cīņu par Eiropas Līgas titulu, kur ceturtdaļfinālā tiksies ar Kijevas Dināmo, bet vietējā Itālijas kausā pusfināla pirmajā spēlē izbraukumā uzvarēja Juventus ar rezultātu 1:2.

kas šo lietu padara par interesantu, tad novembrī kādā intervijā Neto tika uzdots jautājums par viņa iespējamo pāreju uz Juvi uz ko vārtsargs pateica, ka uzskata šādu soli (kad spēlētājs pāriet no Fiores uz Juvi) par nodevību un nekad mūžā neizdarītu ko tādu Fiores faniem.
jo vairāk pastiprinās runas par to, ka Juve un Neto ir piekrituši līgumam, kurš varētu noteikt to, ka Neto pāriet uz Juvi uz nākamjiem 4 gadiem, jo vairāk cilvēku sāk reaģēt uz šo situāciju. piemēram, Brazīlijas izlases galvenais treneris Dunga pateica, ka rēķinās ar Neto kā potenciālu Brazīlijas izlases vārtsargu nākotnē un netic tam, ka Neto gūs spēļu praksi Juventusā, jo neredz viņu spēlējam, bet Bufonu sēžam uz sola.

“Neto has shown great personality to get back into the [Fiorentina] team after the contract controversy,” Dunga told Gazzetta dello Sport.

“Good players always react well.

“Will he go to Juve? A young goalkeeper going to challenge Buffon doesn’t seem like a good idea. I can’t imagine Gigi on the bench and Neto in his place.

“Buffon is still hungry. A young talent has to play, not wait.”


arī daudzi citi futbola eksperti ir sašutumā par vārtsarga vēlmi pāriet uz Juvi, jo pašsaprotami, ka viņš būs Nr.2

tikmēr Juventus vadība un pārstāvji klusē un situāciju nekomentē. pagājušajā nedēļā izskanēja baumas, ka Juve ir piedāvājuši Marko Storārī pagarināt līgumu. jāatzīmē, ka Storārī ir komandas līdzšinējais Nr.2, bet Juvei vēl ir īrē atdots jaunais talants Leālī, kurš jau gūst praksi A Sērijas spēlēs.

--------------------------------------------------------------------

ideja par Neto kā nākamo vārtsargu Juves vārtos, ievērojot viņa manāmo progresu un stabilo spēli šosezon, man patīk. taču, vai es tai ticu? nekādā gadījumā. Neto ir jāspēlē, bet ar Bufonu vārtos viņš Juvei nav vajadzīgs vēl gadus 3 vismaz. tad nāks jauni Neto. bet man būs ļoti žēl, ja Neto izvēlēsies turpināt savu karjeru uz sola 25 gadu vecumā.
es arī nesaprotu viņa pretenzijas pret Fiori. jā, sezonas pirmajā pusē viņi stragloja. taču kopš decembra viņi ir parādījuši, ka nebaidās nevienu un ir spējīgi iet ļoti tālu jebkurā turnīrā. Eiropas Līgā viņi ir viena no visstabilākajām komandām, kas spēlē vienlīdz labi un rezultatīvi gan mājās, gan izbraukumos. kausā viņi pārliecinoši iet uz finālu, bet vietējā līgā, lai gan joprojām nedaudz pa-kalniem, tomēr esmu pilnīgi pārliecināts, ka pieciniekā viņi būs. neizslēdzu arī iespēju, ka būs trijniekā un ČL nākamsezon.
arī Fiorei ir jāsaprot, ka Neto septembrī bija 900 000 EUR vērts, taču, kad viņš prasīja ļamu, tad varēja arī iedot, jo pašlaik viņš ir pelnījis būt par vienu no 3 vispelnošākajiem vārtsargiem līgā. un 1 ļams pat tuvu tam nav.

Vai tik aģents vienkārši necenšas pacelt vērtību, redz Juve interesējas

nu, tur ilga sāga. vēl pagāšsezon Juve pati izteica vēlmi viņu iegādāties. vairāk par gadu jau šīs baumas cirkulē. bez pamata jau tas nav.

Es kaut kad nesen vēl lasīju, ka tas, ka Netū pievienošoties Juvei, pilnībā apzinoties savu rezervista statusu tuvākajā nakotnē, esot Itālijā vispārzināms fakts. Pats arī nobrīnījos, bet tā rakstīja.

Kā šos dažus seivus komentē znatok vratarskovo isskustva - termometrs?